SAPŅI PIEPILDĀS!

Viss sākās vienā aukstā janvāra naktī, kad es sapratu, ka vēlos izšūt krustdūrienā. Vienalga ko – mazu spilvenu vai lielu bildi. Un nākamajā dienā es atradu cālis.lv forumā sadaļu par mani interesējošo nodarbi. (Lieki piebilst, ka līdz tam laikam par izšūšanu nekādas intereses nebija.) Tagad ir grūti aprakstīt to katarses sajūtu, ko piedzīvoju brīdī, kad ieraudzīju meiteņu veidoto darbu albūmus – mana nojausma, ka IZŠŪŠANA KRUSTDŪRIENĀ ir ārkārtīgi skaista un aizraujoša pasaule, izrādijās pareiza. Ļoti labi atceros – tas bija 2007.gada 14.janvāris, kad Saulītes 🙂 shēmu albūmā atradu mazu rozes motīvu, sameklēju diegus, kādi nu bija mājās saglabājušies no skolas laikiem un ķēros klāt. Šuvu pa naktīm, jo dienā nodarbojos ar mazu bērnu mammas darbiem 🙂 Pēc pāris dienām saņēmos un iesaistījos diskusijās. Meitenes bija ļoti atsaucīgas un kopīgiem spēkiem tika nolemts, ka pirmais nopietnais darbs būs mērlenta manai vecākajai meitai, ko viņa pati izvēlējās. Tā bija mērlenta ar kucēniem no tās pašas Saulītes 🙂 krājumiem. Jaukā Chrysler pasūtija man labu Zweigard Aida 14 Antique White audumu no pašas Sewa(!) (paldies viņai par to, jo jau no paša sākuma esmu šuvusi uz kvalitatīva un laba auduma, tādējādi nesabojājot savus darbus, kas iesācējiem un jomas nezinīšiem var būt ļoti raksturīgi), sapirka visus vajadzīgos Anchors diegus un visu atsītija man pa pastu. Juhūūuuuuu – 27.janvāra vakarā es sāku šut…… Un tad sapratu, ka izvēlētais darbs ir pārāk liels, lai to pabeigtu kaut cik saprotamā laika periodā 🙂 Un tad prātā nāca visādas uzmācīgas idejas par dāvanām citiem ar krustdūrienu izšuvumiem un cālī aizsākās skaista tradīcija par mazuļu Robiniem, kuros labprāt iesaistijos. Ar to gribu teikt – neatlika man laika mērlentei. Tad atkal nepatika man pārāk brūnie toņi, tad nevēlējos šūt vispār… Laiku pa laikam jau atgriezos un maz pamazām tomēr turpināju, jo meitiņa sāka prasīt – kur tad viņas sunīši. Es saņēmos un to izdarīju! Jo bija sācies jauns 2010.gads un jauna apņemšanās – pabeigt iesāktos darbus. No mērlentas iesākšanas brīža bija pagājuši 3gadi 😀 3 pieredzes svētīti un rakstura stingrības veidošanas gadi. Tik garam un mīlestības piepildītam stāstam bija jābūt ar laimīgām beigām, tāpēc es nolēmu, ka vēlos, lai mērlentu formē *mari* . Manas vēlmes bija vienkāršas -lai ir akurāti (bet to jau nodrošināja pati *mari* ar savu piekrišanu formēt) un lai es varu piekļūt pie auduma no otras puses, lai var iešūt mērījumu atzīmes. Savā izvēlē neklūdijos, jo galarezultāts ir fantastisks. Tikai viņa varēja izdomāt šo jauko akcentu ar divkrāsainu auduma saspēli, stūraino nobeigumu un ķepiņas aplikāciju. Es biju ļoti ļoti aizkustināta, saņemot atpakaļ savu darbu, jo pārsteiguma moments bija negaidīts. Meitas prieks nav aprakstāms un es jūtos ļoti ļoti gandarīti, ka esmu piedzīvojusi šo mirkli – darbs padarīts godam un kādas mazas meitenes sapnis piepildīts.

Cik man izdevās sameklēt netā, tad mērlenta un suņu dizains ir no spāņu krustdūriena žurnāla “Las Labores de Ana” punto de cruz.