8

attēls ņemts šeit

Advertisements
Publicēts iekš pārdomas un notikumi | Birkas | Komentēt

mana Baltā

Sveiki, pavasarī! Gandrīz 2 mēnešus esmu esmu bijusi visur, tikai ne šeit. Arī tagad ieskrēju tik uz 2 vārdiem. Metot ārā savus krāmus, esmu pamatīgi iegriezusi enerģētiku jomās, kur šķita, ka izmaiņas nepienāks nekad. Tomēr izmaiņas manā dzīvē pašlaik ir lielas un paņem daudz spēku, tāpēc es koncentrējos vairāk uz pašām nepieciešamākajām lietām. Bet es zinu, ka viss ir uz labu, tikai uz labu. Un patiešām novērtēju – man ir tik forša ģimene! Šodien gribēju padalīties ar februārī piedzīvotu prieku – ierāmētu 2014.gada nogalē izšūto mājiņu. Zināju, ka vēlos to redzēt tikai baltā vienkāršā ietvarā un tā arī izdarīju. Rāmēju Lāčplēša ielā – balts koka rāmis, muzeja stikls, zīda pasportū. Un vīrs – krustiņnīdējs ieskrūvēja skrūvi sienā priekš šīs bildes. Jāāāā!!!

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš es radu ... šujot krustdūrienā | Birkas , , , , | Komentēt

gadu iesāku ar adīšanu

Pirmā janvāra rīts manā apziņā sākās ar drudžainu dzijas pārkārtošanu. No gultas apakšas tā bija izvilkta jau kādus mēnešus atpakaļ un tika salikta aizdurvē uz šujmašīnas. Tieši acu augstumā, kā saka, lai visu laiku vizuāli redzu šo kaudzi ar kamoliem. Es pat īsti nezināju kas man ir, jo kastēs valdīja pilnīgs haoss pēc principa, kas ielien, to sabāž klāt pie esošā. Ilgi nevarēju pieiet klāt, vienkārši morāli jutos sakauta jau pirms šķirošanas sākuma. Vēlāk izrādījās, ka dzijas ir nevis 4 kastes, bet – 4 kastes, 2 auduma somas (Dormeo matraču iesaiņojums) un vēl astīte satilpināta vairākos maisiņos…. Ko ar to visu iesākt???? Dotajā brīdī nebiju (un joprojām neesmu) gatava kādam atdot pat ne mazāko dzijas galiņu. Pašai nekādu plānu uz adāmdarbiem nebija. Labi, ka man vismaz bija ideja par dziju sašķirošanu pēc to sastāva. Varbūt lietderīgāk būtu bijis sašķirot pa krāsām, taču es tā negribēju. Pavisam pavisam nedaudz mazu kamolīšu tomēr nokļuva atkritumu spainī, taču tas ir vispār nekas, salīdzinot ar, kas mani vēl sagaida attiecībā uz šo bagātību. Pēc vairāku stundu šķirošanas, tagad tas jau pēc kkā izskatijās – katra kaste parakstīta un uz sirds man kļuvis mierīgāk, jo es zinu kas man ir un kur tas atrodas.Pārcilājot katru kamolīti un ficīti visu laiku domāju – kur lai lieku lietā šos pavedienu kilometrus…. Es adīšu zeķes. Negribu ne jakas, ne džemperus. Vienkāršas, krāsainas zeķes. Tā paša 1.janvāra vakarā pirmās uzsāku un 9 dienās pabeidzu. Pa stundiņai, pa rindiņai, starp brokastīm un došanos uz darbu. Vecākā meita atņēma uzreiz pēc pabeigšanas, pat neļaujot kārtīgi ievilkt galiņus. Izmantoju 2 dzijas. Varavīksnainās dzijas atlikumi no dažus gadus atpakaļ adītam zeķēm, bet sārtā dzija ir saglabājusies vēl no manas bērnības. Tā ir dzija, ko mana Lietuvas vecmāmiņa savērpa un sakrāsoja no savu audzēto aitiņu vilnas. Dzija pie mammas krājumos ir saglabājusies  aptuveni 35 gadus, pēc tam atceļojusi pie manis… Un kā to kādam var atdot vai izmest? Protams, tai ir savādāka struktūra un noteikti arī sastāvā kaut kas pa šiem gadiem izmainījies. Rezultāts vienalga ir skaists un silts.Un šis rievotais sviķeļa raksts ir mans mīļākais. Ar to vienmēr izdodas ietrāpīt vajadzīgo zeķes platumu.

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

 

Publicēts iekš es radu ... adot, pārdomas un notikumi | Birkas , , | 1 komentārs

2017

Pēdējā kalendārajā ziemas dienā atskaitos par visiem 2017.gadā sadarītajiem darbiem. Kopumā 23 lielāki un mazāki finiši. Oho, gandrīz 2 katru mēnesi. Patīkami daudz!

Kopumā šujot esmu piedzīvojusi 199 dienas, adot – 24 dienas, bet tamborējot – 16 dienas 🙂 . Pirmo reizi izmēģināta dekupāžas tehnika.

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš es radu ... adot, es radu ... tamborējot, es radu ... šujot, es radu ... šujot krustdūrienā, es radu... izšujos ar pērlītēm, pārdomas un notikumi | Birkas | Komentēt

par jūru un cerībām

Man ļoti ļoti iepatikās sižets ar Bāku bangojošas jūras vidū. Un lai gan ūdens krāsa ir diezgan gaiša, tomēr šķiet, ka šī bāka atrodas ziemeļos, tepat Latvijā. Tāds paskarbs sižets, tanī pat laikā ļoti cerīgs un uzrunājošs. Par pareizu lietu kārtību, par pamatīgumu, par drošību. Man liekas, ka mājīgāku bildi iztēloties būtu grūti. Šuvu 12 dienas. Krievijas firmas PANNA komplekts, 106 x 96 krustiņi, komplektēts ar Gammas diegiem (60 cm garumā, priekš manis bija par īsu, bet pati diegu kavlitāte bija OK), Gammas audumu Linda 27 ct, Gammas adata (neizmantoju). Pēc izmazgāšanas motīva izmērs 16 x 19,5 cm. Labajā apakšējā stūrī bija paredzēts izšūts vārds “bāka” angļu valodā, bet man tas likās nevajadzīgi. Mans pirmais motīvs saistībā ar jūras tematiku. Patīk ļoti!

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš es radu ... šujot krustdūrienā | Birkas , , , , | Komentēt

Putni un plūmes

Pagājušajā gadā izšuvu burvīgu bildi ar putniem un plūmēm. Firmas “Алиса” (Пеночки и сливa) Nr. 5-17 izšūšanas komplekts, kas saturēja pilnu firmas Gamma komplektāciju – baltu Aidu, 33 Gammas diegus un pat Gammas adatiņu (jāsaka, ka ļoti rupju, es ar tādām nešuju, man, lūdzu Nr.26). Audumu es nomainīju uzreiz uz 32Belfast Linen, Vintage Dune krāsu (balta ar pelēkiem dzīslojumiem). Sanāk, ka no materiāliem izmantoju tikai diegus. Un par tiem sūdzēties nevaru, lai gan to struktūra uz pavediena izšūšanas beigām kļuva pūkaina. Diegs Nr.3 man nepietika (šuju ļoti taupīgi). Šeit piepildījās manas lielākās bailes, kas arī atturēja no komplektu pirkšanas iepriekš – ko darīt, ja diegs pietrūkst. Viss ir attieksmes un pieredzes jautājums. Palīgā nāca DMC diegu krājumi un es pat vairs neatceros kurā vietā esmu šuvusi ar saviem diegiem. Darbā izmantoti krustiņi un puskrustiņi ar 2 un 1 diega pavedienu. Viegli šuvās, viegla un loģiska shēma. Smaidu izraisīja dažādais diegu garums, bet tāda īpatnība ir arī firmas RTO komplektos. Šuvuma izmērs 24,5 x 13 cm. Bilde uzdāvināta brālim ar sieviņu 20.kāzu jubilejā 09.2017. Viņiem jau reiz šuvu dūju spilvenu uz 10 gadu kāzu jubileju. Putni ir viņu totēms, to sapratu, kad 2017.gada sākumā izvēlējos motīvu gaidāmajai jubilejai. Daudz laimes!

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš dāvanas, es radu ... šujot krustdūrienā | Birkas , , | Komentēt

Cilvēkam vajag suni

Šoreiz par suni. Suni, kurš absolūti negaidīti, bet tanī pat laikā ļoti plānoti ir ienācis uz palikšanu mūsu dzīvēs. Kavaliera Kinga Čārlza spaniels, bleinheims. Vārdā Kevins. Man, kā īstenai kaķu mīlei, bija ļoti grūti piekrist šim lēmumam, bet galu galā pievienojos vairākumam. Ar noteikumu – šķirni izvēlēšos es. Man ir bail no suņiem (bija paniski bail, tagad tikai bail…), tāpēc noteikums par šķirni, līdz ar to suņa raksturu un izmēru bija jo ļoti no svara. Vēlējos lai tas ir mazs, kluss un ļoti, ļoti draudzīgs. Tāds atradās. Latvijā šī šķirne maksā pārāk dārgi. Tāpēc palīgā nāca draudzīgās ārzemju suņu audzētavas. Mūsu Kevins nāk no Polijas. Pie reizes sanāca arī jauks ģimenes ceļojums braucot viņam pakaļ. Tas bija vienreizējs pasākums, lai visu “dabūt gatavu”, bet kopā ar vīru esam īsta komanda, tāpēc par labo iznākumu es pat nešaubījos. Tieši 24. jūnijā mēs satikām savu sunīti un esam kopā jau 7 mēnešus, Kevinam ir 9 mēneši. Jau izaudzis, puika. Viņš ir lielisks, mīlīgs, nerūc, reti rej, padodas dresūrai, nav izvēlīgs ēšanā, viņu viss apmierina. Kā es viņam saku, kad sabužinu – Kevin, Tu esi tiiiiik labs, gudrs un mīļš, Tu esi īsts Mincītis!6 mēnešu laikā Kevins izauga un mainījās ļoti strauji.

Iepazīstoties ar otro mājas mīlulīti – kāmīti Bizū.Protams, kā tikko ieraudzīju kavalierīša izšūšanas shēmu, uzreiz izšuvu.Tāds mums foršs sunītis tagad ir mājās!

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš es radu ... šujot krustdūrienā, pārdomas un notikumi | Birkas , , | 1 komentārs

Pārāk piekusis

Šodien ārā -10 grādi, īsta ziema! Tikai žēl, ka sniega nav…Un es turpinu atrādīt savus pagājušā gada veikumus izšūšanā. Šoreiz tas ir Dimensions dizains ar nosaukumu “Pārāk piekusis” (Too pooped). Mazā meita kā ieraudzīja, tā pieteicās, ka vēlas šo kaķīti sev. Bilde izsaka visu viņas būtību. Tikpat mīlīga kā kaķis, vienmēr pieglaužas, pamurkšķinās, savā mierā jebkurā situācijā ierīko sev siltu vietiņu un vienkārši ir. Nav neērtu pozu vai nepiemērotu apstākļu. Tāda dzīvespriecīga un vienmēr apmierināta ar visu viņa mums ir. Nevar teikt, ka samierinās ar esošo, taču no visiem pieejamiem resursiem paņem labāko. Un viņai izdodas ar savu šarmu apburt apkārtējos. 

Darbs šūts uz 32 Murano Zweigart, auduma krāsas toni gan nepateikšu, jo tas ir dzeltenīgi g.brūns, tumšāks par Ivory vai Antique White. Izmatoti 21 DMC diegu tonis 2 kārtās pāri 2 pavedieniem. Darba izmērs 23,5 x 23,5 cm. Iesākts vēl a7.12.2015, tad atlikts, pabeigts 10.12.2017. Kopumā šūts 80 dienas. Izmantotās šūšanas tehnikas – krustiņš, puskrustiņš, BBB un daži franču mezgliņi. Tā arī ir  – iesāku vairākus darbus vienlaicīgi, ar domu, ka šūšu paralēli, bet pabeidzu pa vienam. Tāpat šim procesam nebija man ērta sākotnējā procesa organizācija. Es mocījos šujot sākumu uz lielā dīvāna rāmja. Bet nešuvās, tādēļ arī atliku. Šo pavasari nopirku apaļo rāmīti uz kājas (Elbesee), ko liek zem dupša un lieta aizgāja uz urrrrrā. Tagad ērtāku darba novietošanas/nostiepšanas sistēmu pat nevaru iedomāt. To ir tik ērti paņemt visur pa māju sev līdzi – gan dīvānā, gan gultā, gan uz krēsla, nekas nav jātur rokās – tik šuj un kopumā aizņem maz vietas. 

Un dažas bildes (citas pārāk tumšas, bildētas ātrumā, lai vēsture piefiksē pārorganizāciju) ar procesu un nobeigumu, kā arī kreisā puse. Šogad būtu jānoformē līdz galam. Vēl domājam kā labāk to izdarīt.

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš es radu ... šujot krustdūrienā | Birkas , , , | Komentēt

Pavisam pavasarīgi

Šodien ir visziemīgākā ziemas diena šajā sezonā. Lielās pastaigas laikā pat deguns nedaudz nosala, lai gan tik daži grādi mīnusā. Manā šodienas rokdarbu stāstā būs atmiņas ar domām par nākamo pavasari. Pēdējās decembra dienās pabeidzu izšūt Lieldienu salveti olu groziņam. Iesāku vēl februārī, bet tas bija saspringts process, kur visu laiku jādomā par šuvuma kreiso pusi. Tai jābūt perfektai, tikai paralēlas svītriņas… Tomēr man prieks, ka pabeidzu tajā pašā gadā, kad iesāku. Par vienu procesu mazāk, turklāt tādu procesu, kas īsti neiet pie sirds. Motīviņi vienkāršāki par vienkāršu, pati saliku dažādus dizainus kopā, lai atbilstu vajadzīgajam rūtiņu daudzumam un arī krāsu pārejas būtu tādas saudzīgākas. Tomēr tas nav mans aicinājums un izaicinājums šūt salvetes un galdautus. Ja nu vienīgi oderīti otrai pusei piešuj. Priekš pirmā izmēģinājuma ir gana labi un manā ieceru sarakstā par vienu ierakstu mazāk. Izmēri 25 x 34 cm, salvete apšūta ar DMC diegu, bet izšūta ar Anchor diegiem pēc maniem ieskatiem, audums nezināmas izcelsmes, ar lielu sintētikas piejaukumu, bet ļoti labi skaitāms, visdrīzāk atbilst 28ct.

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš es radu ... šujot krustdūrienā | Birkas , , , | 1 komentārs

Turpinām Jaunajā 2018.gadā!

Labdien Jaunajā 2018.gadā! Pašā gada sākumā gribas katram novēlēt labu veselību, veiksmi un ieceru piepildījumu! Lai katrs atsevišķi un visi kopā mēs skaņi un sirsnīgi nosvinam savas mīļās Latvijas simtgadi!

Es turpinu ar jau iesākto – visu esošo lietu un krājumu minimalizēšanu. Šoreiz par dziju. Pagājušajā gadā man izdevās par dažiem kamoliem samazināt esošos krājumus. Un te nav runa par jaunu un skaistu dziju, tie ir nez no kurienes nākuši ārdīti kamoli, kurus nekādi neceļās roka izmest, bet kādam atdot arī tā kā neērti, jo ne krāsa, ne pašas dzijas sastāvs nav ievērības vērts (es sapņoju par brīdi, kad varēšu ar vieglumu šķirties no dotajā brīdī nevajadzīgam lietām, lai pārcilājot lietas, doma par noderīgumu nākotnē mani nepiemeklētu!!!!!). Ideja par atbrīvošanos no atlikumiem visu laiku kaut kur blakus rosās un Visums man atsūtīja 2 negaidītus piedāvājums no ārpasaules, absolūti nepazīstamiem un svešiem cilvēkiem – piedalīties kopīgos projektos – uzadīt zābaciņu pāri mūsu pilsētas  jaundzimušajiem un iesaistīties Naujienas musturdeķa veidošanā. Šajos pasākumos patiesi izmantoju dziju, kuru nekur vairs nevarētu likt – mazulim vajadzēja tikai 22g, kas bija pavisam mazs dziju atlikumu kripucis no kādreiz adītām zeķēm un uz Naujienu aizceļoja otrreiz izmantojamie pavedieni. Kvadrātos 20 x 20 cm veiksmīgi ietamborēti meitu mēģinājumi apļa un ziedu veidošanā. Tāpat esmu uzadījusi vēl 1 zeķu pāri no tās pašas bordo sārtās dzijas, ko esmu pirms tam jau kādus 3 pārus adījusi. Šī dzija kā nebeidzas, tā nebeidzas un ir vēl… Pirms vecākās meitas vārda dienas viņas mīļākajās krāsās uztamborēju svētku virteni. Mēs šad un tad rotājam māju ar virtenēm vai dekoriem un šoreiz tik jauki izdevās pārsteigt gan mājiniekus, gan ciemiņus 🙂 Bet kā man bija, tā joprojām paliek 4 plastmasas kastes ar dziju. Džemperus vai ko citu adīt negribu (lai gan ir man arī tādā daudzumā vienādas dzijas krājumi, pirkti mirkļa iespaidā). Atsevišķi no visa atlikta dzija mazās meitas segai, kura top ļooooottttiiiiiiiiiiii lēni. Citreiz domāju – uzadīšu/uztamborēšu sedziņas suņu patversmei, jo tur ne raksts, ne krāsa nav svarīgi. Bet vai tas būs kaut cik lietderīgi. Patiesībā jau tas mani vairs nevarētu uztraukt, jo man svarīgākais – tikt vaļā no šiem apgrūtinošajiem krājumiem. Jā, es tiešām piekrītu, ka šīs kastes sāk mani apgrūtināt un aizņem tik daudz vietas. Kopš esmu apzināti kastes izvilkusi no pagultes un tās man ir katru dienu acu priekšā, lai gan atrodas aiz durvīm, tomēr tās automātiski pamanu. Domāšu tālāk – ko ar visu šo “bagātību” iesākt. Bet tagad bildes ar maniem “krājumu izlietošanas meistardarbiem”.

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš es radu ... adot, es radu ... tamborējot, kopdarbi, pārdomas un notikumi | Birkas , , , , , , , , | 1 komentārs