persiki un vīnogas

Tāds pavisam nesarežģīts motīvs pabeidzās izšūt man 2016.gada sākumā. Kā jau pēc tradīcijas – gadu nogaidīja noformēšanu, nokavēja visus paredzētos svētku datumus. Šogad pavasarī laimīgi uzdāvinājās. Vienkārši, bet samērā gaumīgi. Motīvs ņemts internetā, tas bija kkāda žurnāla atsevišķas lapas skenējums, diezgan sliktas kvalitātes, taču man ļoti ļoti iepatikās vīnogu ķekars – tik apaļas un bagātīgas ogas… Arī persika pusīte tik reālistiska ar visu kauliņu vidū. Kaut kas svaigs un garšīgs galā sanāca. Izšūts ar DMC diegiem uz Zweigart 27 Linda White, 28 dienās (taču 3 gadu garumā). Ierāmēts vietējā rāmētavā, ar pasportu, koka rāmis, muzeja stikls. Baudiet!
Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš dāvanas, es radu ... šujot krustdūrienā | Birkas , , , | Komentēt

Design Works # 2717, 15. līdz 21. krāsa

Sveiki visiem vēlreiz JŪNIJĀ, tra-ta-taaaaaa! Pēdējā laikā ir sagadījušās vairākas saulainas un siltas dienas, tad atkal lietainas, šodien – saule un vējš… Tāda jauka ziemeļu vasara… 🙂 Šoreiz parādīšu, kādas krāsas pēc decembra(!) atrādīšanas esmu pašuvusi savā Veiksmes Pūķī janvāra mēnesī. (Mazai intrigai – uz šodienu esmu tikusi vēl tālāk.) Mans pūķītis pildās un iekrāsojas aizvien skaistāks. Procesam ir deserta garša, kad vairs nemoka izsalkums, bet darot ir tikai jāmalko un jātīksminās cik ļoti viss patīk! Ceru, ka arī jums patiks 🙂

Procesa 15.krāsa DMC atbilstošais Nr. 727, šuvās 2 stundas un 46 minūtes.Un nākamajās dienās izšuvu 16.krāsu DMC atbilstošo toni Nr.746. Šuvos vien 30 minūtes. Vāji redzams kakla zonā.Azarts turpinājās un 17. krāsu, DMC atbilstošo Nr. 677 toni šuvu 1 stundu un 2 minūtes.18.krāsu šuvu 1 stundu un 51 minūti, DMC krāsa Nr.676. Kakls un daļa sejas jau skaisti iezīmējas.

19. krāsa arī šuvās nedaudz un ātri – 1 stundu un 17 minūtes, DMC Nr. 729. Nu jau daudzas detaļas labi saredzamas un zīmējums kļūst saprotamāks.20.krāsa arī ātri izšuvās, vien 1 stundu un 13 minūtes, DMC tonis Nr. 3829. Viss, visi zaļie, brūnie un dzeltenie toņi ir izšūti, tagad paliek pats garšīgākais – rozā un violetie, kā arī metāliskais zelts un sudrabs. Un pērlītes… vārdsakot – vēl daudz 🙂Un pēdējā janvārī izšūtā 21.krāsa atbilst DMC tonim Nr. 225, aizsāk rozā toņu sēriju, šuvās 1 stundu un 5 minūtes. Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš es radu ... šujot krustdūrienā, pārdomas un notikumi | Birkas , , , , | Komentēt

septiņi

Tā diena ir klāt. Manam blogam aprit 7 gadi! Varavīksnes pilnība jau sasniegta, visas notis apgūtas, nedēļas dienas izdzīvotas un pienācis vecums, kad jāsāk posties uz skolu. Visas šīs lietas satur skaitļa 7 maģiju. Paldies, ka bijāt un esat ar mani kopā bloga pasaulē!!!Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš pārdomas un notikumi | 2 komentāri

Briseles mežģīnes

Labvakar! Laikam vēl neesmu sasniegusi tādu rokdarbnieces meistarības līmeni, lai būdama ārzemēs, kaut ko iepirktu sev kārotu vai noderīgu. Rokdarbu materiālus, aksesuārus vai vismaz kādas vaļaspriekam piederīgas lietas. Interesanti, kā to darāt jūs? Vai iepriekš meklējat internetā veikalus vai lasāt kādos forumos (iespējams pat ārzemju), vai tā vienkārši ir laimes spēle? Šoreiz man palaimējās, pat ļoti lielā mērā – savā ceļā sastapu vairākus ar rokdarbiem, pareizāk – tautas daiļamata meistardarbiem saistītus veikalus. Iegāju gan tikai vienā. Skaisti. Bet laika bija pārāk pārāk maz. Aiz saviļņojuma pat nespēju īsti paelpot, kur nu vēl saprast – ko man vajag un vai vispār vajag… Tās bija Briseles mežģīnes. Tik karaliskas un tik vienkāršas… 3. un 4. bildēs redzamie spilveni ir izšūti krustdūrienā. Beļģija un Brisele ir tā vieta, kura iepatīkas pakāpeniski. Tā ir kā mīlestība no otrās vai trešās reizes. Ja vēl pāris gadus atpakaļ teicu, ka negribētu vēlreiz būt Beļģijā, tad pēc otrās apmeklējuma reizes saku – kādreiz nākotnē atgriezīšos vēl.

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš pārdomas un notikumi | Birkas , , , | Komentēt

Ļoti gribās siltu pavasari!

Šķiet, ka šis lēni nākošais pavasaris drīz sastindzinās pēdējās priekā pukstošās sirdis un mūs pārņems mūžīgais sasalums… Bet negribās lai tā notiktu, negribās. Ilgas pēc siltuma jau sāk variēt uz vājprāta robežas. Un nemitīgi galvā skanošais jautājums – kad, kad beidzot būs kaut nedaudz siltāks laiks? Vai jūs arī esat jau noguruši no siltā pavasara gaidīšanas??? Man tik ļoti sagribējās kaut ko košu un priecīgu un jāāaa, atcerējos, ka manos rokdarbu plānos ietilpa gadalaiku samplers ( Four seasons of the heart ). Tikai 19 krāsu diegi, minimālas detaļas un tik daudz personīgu sakritību. Kā radīts stāstam par manu ģimeni. 1/4 daļa jau gatava un tas ir – PAVASARIS!!!!

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

 

 

Publicēts iekš es radu ... šujot krustdūrienā | Birkas , , , | 2 komentāri

Priecīgas Lieldienas!

Visiem priecīgas un siltas Lieldieniņas! Sen neesmu te bijusi, bet šoreiz tā vairāk bija apzināta izvēle. Mans svaigākais veikums – 2 aptamborētas oliņas, kuras iekar zaros vai kā citādi rotā telpas. Ļoti ātri sasniedzams rezultāts!

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš es radu ... tamborējot, pārdomas un notikumi | Birkas , | Komentēt

kāju apadīšana turpinās

Šoreiz apadījās 2 mazas kājiņas, kas izaugušas no savām iepriekšējām zeķēm. Nu jau mūsu mazajai bēbītei ir 5 mēneši un pēdiņas garums atbilstoši pastiepies. Tas pats iepriekšējais adīšanas apraksts, tik pēdas platumā 2 valdziņi klāt un dažas rindiņas garāka pēdiņa. Koši oranža burkānkrāsas vilnas dzija, zeķu adatas Nr. 2,5. Zeķītēm vajadzēja 39g dzijas.024-0010261

Otras kājas savas zeķes ieguva pavisam nejauši. Kaut gan sava likumsakarība tajā bija gan. Pēc nelielas pārkārtošanās vecais datorkrēsls no kabineta tika laipni “izlidināts”, jo tagad tā ir mazās meitas istaba. Taču krēsls ir tik ērts un iesēžoties tajā dziļāk, ir iespējams šūpoties. Krēsla lielais trūkums – metāla kāja, kas skrāpē parketa grīdu (kabinetā tas stāvēja uz tepiķa, kurš jau ir izmests). Risinājumu bija jāatrod ļoti īsā laikā, jo citādi krēslam būtu jāpamet mūsu mājas. Vienīgais risinājums, ko varēju iedomāties – aptamborēt krēsla kājas daļu, kas saskaras ar grīdu. Sanāca tīri glīti, manuprāt, un viesistabā par vienu sēžamo vairāk. Turklāt šeit izmantoju kaut kādus diegu atlikumus, galīgi nedomājot par diegu galiņu ievilkšanu, jo visus saslēpu kreisajā pusē.019-001

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

 

Publicēts iekš es radu ... adot, es radu ... tamborējot | Birkas , , , , , | Komentēt

mana sirsniņa…

lielā meita palūdza uzadīt viņai tieši tādas pašas zeķes kādas uzadīju krustmeitai un sev. Dzija man bija, valdziņu skaits tas pats, jo mums pašlaik vienāds kāju izmērs. Četru dienu darbs un zeķes gatavas. Un kur ir stāsta morāle? Sirsniņā. Sirsniņā, ko izšuvu vienai zeķei uz pēdas. Mana sirsniņa, lai viņu silda. Meita gan to vēl nezin, būs pārsteigums. Interesanti, vai pamanīs? Pavisam simboliski sakrita, ka zeķes ar sirsniņu dāvināšu Sv.Valentīna dienā:)1091101

Lai jums arī sirsnīgas dāvanas!

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

 

Publicēts iekš dāvanas, es radu ... adot | Birkas , , | Komentēt

arī lasu

Ļoti sen nav bijuši ieraksti par grāmatām. Visu laiku šaubos (pēdējā laikā ilgi nespēju pieņemt konkrētu lēmumu…) vai maz vajag ko tāda rakstīt blogā, bet tad atceros, kā šīs ir Manas piezīmes par manu dzīvi un pieredzi, tad kāpēc gan nē? Šeit nav zinātnisku vai pētniecisku atreferējumu un atklājumu, tikai mana pieredze un noietais ceļš. Un rakstu, galvenokārt, tikai sev, tādēļ – jā, ierakstam par lasīto BŪT. Ja kādam kas noder, būšu ļoti priecīga.

Izlasītās/lasītās grāmatas aptver 2016. kalendārā laika robežas. Šajā gadā es lasīju arī daudz (brīžam domāju, ka pārāk daudz) literatūras priekš studijām maģistratūrā, tādēļ daiļliteratūras saraksts ir visai paskops.

zile_300x0_cover Monika Zīle, Vasaras namiņš, Zvaigzne ABC, 2007., 208 lpp. (kabatas izmēra grāmata). Viegli lasāma. Galvenā varone Konija (Konstance), kas izmisīgi cenšas atrisināt mīklu par savas mīļotās māsīcas Beatrises nāvi. Kaut kas viņā neļauj pieņemt šo notikumu. Un mazpamazām tiešām viņas sākotnējās neskaidrās nojautas pārvēršas aizvien biežākās sakritībās, taustāmos faktos, līdz beidzot viss atklājas. Ja sākotnēji apkārtējie domā, ka Konija ir apsēsta un nespēj pārdzīvot sāpīgo zaudējumu, tad beigās – kapitulē. Paralēli vijās galvenās varones attiecību līnija ar Māri, topošo mediķi. Lai gan darbība risinās Rīgā, ar reālu vietu aprakstiem, vietām rakstītais šķiet pārāk pasakains – atdalīts no reālās dzīves LV. Viegla izklaides literatūra. Samērā mazi iespieduma burti.

es_klausituEntonijs Volfs, Es klausītu savus vecākus, ja viņi aizvērtos, Zvaigzne ABC, 2013., 352 lpp. Ooooo-o-o-o, šo grāmatu lasīju aptuveni 8 mēnešus, metu malā un atkal atgrizos. Vispār esmu novērojusi, ka man nevedās grāmatu lasīšana par bērnu audzināšanu. Vai man ir grūti pieņemt citādāku viedokli vai arī šī tēma liekas garlaicīga… Es mocījos ar šo grāmatu. Protams, lasot ir jādomā līdz un izlasītais jāapdomā līdz nākamajai lasīšanas reizei. Mājās patreiz ir viens pusaudzis un tūlīt tūlīt būs otrs, bet… es nevaru teikt, ka šī grāmata ir domāta priekš mums. Visi tie situāciju risināšanas veidi – svešādi. Un nepameta sajūta, ka grāmatas saturs paiet garām un kaut kur paralēli, bet nevienā punktā nesaskaras ar mūsu dzīvi, pat netuvojas tai. Grāmatu izlasīju aiz pienākuma, jo pirkta taču par savu naudu. Varbūt manā ģimenē nav iedalīti tie trakākie pusaudži, nezinu, varbūt tādēļ, ka tās ir meitenes. Lai gan reizēm domāju, ka meitenes audzināt tomēr ir grūtāk… Protams, ir brīži, kad durvis cērtas un asaras pa gaisu, neviena nedzirdēšanas un neklausīšanas brīži, jautājumi par “stulbo” dzīves iekārtojumu – mācībām un pienākumiem pret ģimeni un mājas dzīvi, neapmierinātība ar ārējo izskatu un visu apkārt notiekošo… Bet vai tad neviens vecāks pats nav bijis pusaudzis… Vai nekad nekur nav lasījis rakstus par šo tēmu… Esmu apmeklējusi arī seminārus un vecāku klubiņus, lai labāk saprastu savus bērnus. Visticamāk, ka grāmatai nav ne vainas, un noteikti ir vecāki, kuriem tā noderēs. Es to izlasīju. Ar to pietiek. Galvenais secinājums (kā pēc jebkuras grāmatas izlasīšanas par bērnu audzināšanas tēmu) – mani bērni ir visbrīnišķīgākie un es tos neaptverami mīlu! Tas pat nav apspriešanas vērts.

CITA DZIVE.pdf Ērika Džeimsa, Keitijas Lavenderes cita dzīve, Rīga, Kontinents, 2013., 448 lpp. Viegli,pasakaini, saldi. Man garšo saldumi, tāpēc bija pašā laikā. Atslodzei pēc biezām un apnicīgām maģistratūras studiju grāmatām. Darbība risinās manā mīļajā Anglijā (lai gan joprojām tur neesmu bijusi), mūsdienās. Keitija Lavendere tiek atlaista no darba un tanī pat dienā uzzin, ka viņas tēvs (tas, kurš uzaudzināja), nav viņas bioloģiskais tēvs. Tā kā meitenei vairs nav neviena radinieka, jo vecāki miruši un brāļu vai māsu nav, viņa nolemj uzmeklēt bioloģisko tēvu un… iegūst jauku ģimeni un atrod īsto mīlestību. Kā jau teicu – pasaka 🙂

123 Jānis Lejiņš, Zīmogs sarkanā vaskā. Brāļi, Rīga, Karogs, 2001., 423 lpp. Varbūt kādreiz atgriezīšos pie šīs grāmatas lasīšanas, bet uz doto brīdi ir izlasītas aptuveni 70 lapas trīs piegājienos. Vairāk nevēlos sevi piespiest, ja neiet lasīšana, tad neiet un viss. Kāpēc vispār sāku lasīt? Man ieteica to palasīt vispārējās nācijas apziņas celšanai un stiprināšanai, no sērijas – Mēs esam diženi, Mēs esam vareni utt. Es tāpat to zinu un vienmēr esmu zinājusi, un sajūtu to ik uz soļa. 

Tā pagāja mans 2016. lasāmais gads. Pieticīgi. Un samērā mokoši. Bet tā ir pieredze. Un paldies par to. 2017.gads iesācies jau daudz cerīgāk. Jums arī to novēlu – lasiet un topiet zinošāki.

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš pārdomas un notikumi | Birkas | Komentēt

2016.gads

2017-01-14 22 pilnībā pabeigti un noformēti projekti 2016.gadā. Esmu vairāk nekā vienkārši apmierināta, esmu pacilāta un bezgala gandarīta. Ja ņem vērā to, ka pirmo pusgadu es biju noslogota mācoties maģistratūrā… Mans mērķis gadam sākoties, bija pēc iespējas vairāk nobeigumu, noformējumu, saturīgas darbošanās. Tā arī izdevās – 4 jauni spilveni, 4 bildes, 3 svētbildes, 3 pāri zeķu, apaļšalle, 2 pirkstaiņu pāri, kāju sildītāji, 2 sedziņas, adatu spilventiņš, Veiksmes Pūķī izšūtas no 6. līdz 14.krāsai, kosmētikas maciņš un Adventes kalendārs. Izmēģinātas jaunas tehnikas. Vēl jau palika pusdarīti projekti… Tāpat savs laiks un izdoma tika ieguldīta dažādās ģimenes svinībās, jo kā reiz 2016. gadā bija 2 kāzas un 6 ļoti apaļas jubilejas (manu ieskaitot) un visur vajadzēja ņemt dalību… Tāpat liels prieks un siltas atmiņas pārņem atceroties un pārskatot bildes no ceļojumiem (ne tik tāliem gan, toties spilgtiem). Ar lasīšanu man gāja pašvakāk, bet par to citā reizē. Kopsummā paskaitīju, ka gadā esmu izšuvusi 165 dienas (citreiz dažas stundas, citreiz tikai dažus krustiņus), par adīšanu un tamborēšanu tādas statistikas 2016.gadā man nav.

Uz 2017.gadu paņemu līdzi 5 nenoformētus izšūtus darbus (3 no tiem “mantojums” no iepriekšējiem gadiem), 5 iesāktus krustdūriena projektus, 2 tamborprojekti (viens no tiem – mazās meitas lielā sega no Āfrikas ziedu motīviem). Manā vēlmju sarakstā ir vēl 14 lietas, ko gribās izšūt vai uzadīt, plauktā 7 neatvērti izšūšanas komplekti, 4 kastes ar dzijām… Man gribētos vēl šo un to, tad šito, taču es reāli izvērtēju savas iespējas un šogad par mērķi sev lieku pabeigt vismaz 3 no iesāktajiem izšuvumiem + 1 pilnīgi jaunu, pabeigt mazajai meitai lielo segu un kaut ko vēl paadīt (kaut vai tās pašas zeķes…). Un kaut ko jaunu arī izmēģināt (tehniku vai rokdarbošanās veidu). Lai man izdodās! Un jums arī!

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš es radu ... adot, es radu ... tamborējot, es radu ... šujot, es radu ... šujot krustdūrienā, es radu... izšujos ar pērlītēm, kopdarbi, pārdomas un notikumi | Birkas , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Komentēt