Pārāk piekusis

Šodien ārā -10 grādi, īsta ziema! Tikai žēl, ka sniega nav…Un es turpinu atrādīt savus pagājušā gada veikumus izšūšanā. Šoreiz tas ir Dimensions dizains ar nosaukumu “Pārāk piekusis” (Too pooped). Mazā meita kā ieraudzīja, tā pieteicās, ka vēlas šo kaķīti sev. Bilde izsaka visu viņas būtību. Tikpat mīlīga kā kaķis, vienmēr pieglaužas, pamurkšķinās, savā mierā jebkurā situācijā ierīko sev siltu vietiņu un vienkārši ir. Nav neērtu pozu vai nepiemērotu apstākļu. Tāda dzīvespriecīga un vienmēr apmierināta ar visu viņa mums ir. Nevar teikt, ka samierinās ar esošo, taču no visiem pieejamiem resursiem paņem labāko. Un viņai izdodas ar savu šarmu apburt apkārtējos. 

Darbs šūts uz 32 Murano Zweigart, auduma krāsas toni gan nepateikšu, jo tas ir dzeltenīgi g.brūns, tumšāks par Ivory vai Antique White. Izmatoti 21 DMC diegu tonis 2 kārtās pāri 2 pavedieniem. Darba izmērs 23,5 x 23,5 cm. Iesākts vēl a7.12.2015, tad atlikts, pabeigts 10.12.2017. Kopumā šūts 80 dienas. Izmantotās šūšanas tehnikas – krustiņš, puskrustiņš, BBB un daži franču mezgliņi. Tā arī ir  – iesāku vairākus darbus vienlaicīgi, ar domu, ka šūšu paralēli, bet pabeidzu pa vienam. Tāpat šim procesam nebija man ērta sākotnējā procesa organizācija. Es mocījos šujot sākumu uz lielā dīvāna rāmja. Bet nešuvās, tādēļ arī atliku. Šo pavasari nopirku apaļo rāmīti uz kājas (Elbesee), ko liek zem dupša un lieta aizgāja uz urrrrrā. Tagad ērtāku darba novietošanas/nostiepšanas sistēmu pat nevaru iedomāt. To ir tik ērti paņemt visur pa māju sev līdzi – gan dīvānā, gan gultā, gan uz krēsla, nekas nav jātur rokās – tik šuj un kopumā aizņem maz vietas. 

Un dažas bildes (citas pārāk tumšas, bildētas ātrumā, lai vēsture piefiksē pārorganizāciju) ar procesu un nobeigumu, kā arī kreisā puse. Šogad būtu jānoformē līdz galam. Vēl domājam kā labāk to izdarīt.

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Advertisements
Publicēts iekš es radu ... šujot krustdūrienā | Birkas , , , | Komentēt

Pavisam pavasarīgi

Šodien ir visziemīgākā ziemas diena šajā sezonā. Lielās pastaigas laikā pat deguns nedaudz nosala, lai gan tik daži grādi mīnusā. Manā šodienas rokdarbu stāstā būs atmiņas ar domām par nākamo pavasari. Pēdējās decembra dienās pabeidzu izšūt Lieldienu salveti olu groziņam. Iesāku vēl februārī, bet tas bija saspringts process, kur visu laiku jādomā par šuvuma kreiso pusi. Tai jābūt perfektai, tikai paralēlas svītriņas… Tomēr man prieks, ka pabeidzu tajā pašā gadā, kad iesāku. Par vienu procesu mazāk, turklāt tādu procesu, kas īsti neiet pie sirds. Motīviņi vienkāršāki par vienkāršu, pati saliku dažādus dizainus kopā, lai atbilstu vajadzīgajam rūtiņu daudzumam un arī krāsu pārejas būtu tādas saudzīgākas. Tomēr tas nav mans aicinājums un izaicinājums šūt salvetes un galdautus. Ja nu vienīgi oderīti otrai pusei piešuj. Priekš pirmā izmēģinājuma ir gana labi un manā ieceru sarakstā par vienu ierakstu mazāk. Izmēri 25 x 34 cm, salvete apšūta ar DMC diegu, bet izšūta ar Anchor diegiem pēc maniem ieskatiem, audums nezināmas izcelsmes, ar lielu sintētikas piejaukumu, bet ļoti labi skaitāms, visdrīzāk atbilst 28ct.

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš es radu ... šujot krustdūrienā | Birkas , , , | 1 komentārs

Turpinām Jaunajā 2018.gadā!

Labdien Jaunajā 2018.gadā! Pašā gada sākumā gribas katram novēlēt labu veselību, veiksmi un ieceru piepildījumu! Lai katrs atsevišķi un visi kopā mēs skaņi un sirsnīgi nosvinam savas mīļās Latvijas simtgadi!

Es turpinu ar jau iesākto – visu esošo lietu un krājumu minimalizēšanu. Šoreiz par dziju. Pagājušajā gadā man izdevās par dažiem kamoliem samazināt esošos krājumus. Un te nav runa par jaunu un skaistu dziju, tie ir nez no kurienes nākuši ārdīti kamoli, kurus nekādi neceļās roka izmest, bet kādam atdot arī tā kā neērti, jo ne krāsa, ne pašas dzijas sastāvs nav ievērības vērts (es sapņoju par brīdi, kad varēšu ar vieglumu šķirties no dotajā brīdī nevajadzīgam lietām, lai pārcilājot lietas, doma par noderīgumu nākotnē mani nepiemeklētu!!!!!). Ideja par atbrīvošanos no atlikumiem visu laiku kaut kur blakus rosās un Visums man atsūtīja 2 negaidītus piedāvājums no ārpasaules, absolūti nepazīstamiem un svešiem cilvēkiem – piedalīties kopīgos projektos – uzadīt zābaciņu pāri mūsu pilsētas  jaundzimušajiem un iesaistīties Naujienas musturdeķa veidošanā. Šajos pasākumos patiesi izmantoju dziju, kuru nekur vairs nevarētu likt – mazulim vajadzēja tikai 22g, kas bija pavisam mazs dziju atlikumu kripucis no kādreiz adītām zeķēm un uz Naujienu aizceļoja otrreiz izmantojamie pavedieni. Kvadrātos 20 x 20 cm veiksmīgi ietamborēti meitu mēģinājumi apļa un ziedu veidošanā. Tāpat esmu uzadījusi vēl 1 zeķu pāri no tās pašas bordo sārtās dzijas, ko esmu pirms tam jau kādus 3 pārus adījusi. Šī dzija kā nebeidzas, tā nebeidzas un ir vēl… Pirms vecākās meitas vārda dienas viņas mīļākajās krāsās uztamborēju svētku virteni. Mēs šad un tad rotājam māju ar virtenēm vai dekoriem un šoreiz tik jauki izdevās pārsteigt gan mājiniekus, gan ciemiņus 🙂 Bet kā man bija, tā joprojām paliek 4 plastmasas kastes ar dziju. Džemperus vai ko citu adīt negribu (lai gan ir man arī tādā daudzumā vienādas dzijas krājumi, pirkti mirkļa iespaidā). Atsevišķi no visa atlikta dzija mazās meitas segai, kura top ļooooottttiiiiiiiiiiii lēni. Citreiz domāju – uzadīšu/uztamborēšu sedziņas suņu patversmei, jo tur ne raksts, ne krāsa nav svarīgi. Bet vai tas būs kaut cik lietderīgi. Patiesībā jau tas mani vairs nevarētu uztraukt, jo man svarīgākais – tikt vaļā no šiem apgrūtinošajiem krājumiem. Jā, es tiešām piekrītu, ka šīs kastes sāk mani apgrūtināt un aizņem tik daudz vietas. Kopš esmu apzināti kastes izvilkusi no pagultes un tās man ir katru dienu acu priekšā, lai gan atrodas aiz durvīm, tomēr tās automātiski pamanu. Domāšu tālāk – ko ar visu šo “bagātību” iesākt. Bet tagad bildes ar maniem “krājumu izlietošanas meistardarbiem”.

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš es radu ... adot, es radu ... tamborējot, kopdarbi, pārdomas un notikumi | Birkas , , , , , , , , | 1 komentārs

Ziedošā

Šodienas ieraksts ir tapis jau kādu laiku atpakaļ, bet tikai savā dzimšanas dienā vēlējos ar to padalīties. Tas ir skaistuma, sievišķības un bezgalīgas mīlestības caurvīts stāsts. Tas sākās,iespējams, pat manā bērnībā, kad vecmāmiņai mājas galā zaļa mauriņa vidū auga balta hortenzija. Tik trausla un jūtīga pret salu (atceros, to vienmēr uz ziemu apsedza ar skujām tāpat kā rozes). Tā bija tik skaista, ar tik atšķirīgu no citām puķēm ziedu formu. Un vecmāmiņa to ļoti mīlēja. Kaut gan viņa mīlēja un kopa katru ziedu. Man kaut kā īpaši šis hortenzijas krūms palicis atmiņa un vienmēr saistījās ar nobriedušu sievišķību un absolūtu laimes izjūtu. Tāpēc brīdī, kad gāju prom no sava iepriekšējā darba bankā, kur biju nostrādājusi 10 gadus, uzreiz zināju, ka par pēdējo saņemto algu nopirkšu Dimension izšūšanas komplektu Hydrangea in Bloom, izšūšu par zīmi, ka vienmēr (un jo īpaši no tā brīža) būšu ļoti ļoti laimīga. Tā arī izdarīju.  Nopirku un sāku izšūt. Pamazām, ar lielu baudījumu katrā krustiņā. Aptuveni pēc gada man bija iespēja izbaudīt hortenziju ziedēšanu klātienē siltās zemēs, kur tās aug visur kā košumkrūmi un kā nezāles. Tas bija apreibinoši, hortenziju baudījums Francijā, Spānijā un Beļģijā.

Un lai būtu pavisam laimīga, es biju paņēmusi šuvumu līdzi. Daudz jau nepašuvās, bet zilie ziedi kreisajā apakšējā stūrī tomēr uzziedēja!Atbraukusi mājās, siltu sauli sirdī saņēmusi, ķēros aizrautīgi pie darba turpināšanas un ātri vien bildi pabeidzu. Kreisā puse

Tomēr noformēju tikai šoruden. Bilde atradusi savu vietu guļamistabā uz palodzes vai kumodes. Kā kluss atgādinājums ikdienas steigā – novērtē, cik laimīga esi!
Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš es radu ... šujot krustdūrienā, pārdomas un notikumi | Birkas , , , | 3 komentāri

Svētkiem

Labdien, Otrajos Ziemassvētkos! Ļoti ceru, ka esat pie labas veselības un starp savējiem. Šajā svētku laikā novēlu Jums tikai sirsnīgus un patīkamus brīžus!

Manā rokdarbu pasaulē viens svētku dekors pabeidzies un noformējies. Iesāka to izšūt mana vecākā meita pat nezinu cik gadus atpakaļ un pameta, jo kaut kas tajā visā vairs nepatika. Šogad februārī pēc Jelgavas Ledus skulptūru festivāla man ļoti ļoti sagribējās kaut ko mazu un ziemīgu pašūt. Jaunus darbus iesākt negribējās, jo tā jau tik daudz kas bija iesākts un vēl plānojās… Atcerējos par meitas šuvumu, atradu to un nolēmu pabeigt.Motīvs bija ņemts no latviešu valodā izdotā žurnāla Krustdūrieni 10.2009 (hei, māsiņas izšuvējas, vai atceraties tādu?). Izmērs ~ 40×40 krustiņi, dizainere Susan Bates, 12 DMC diegu toņi, Nr.16 Aida White Zweigart, paredzēts kartiņai, bet es noformēju kā piekaramu dekoru (pinkipu) 10 x 10 cm, šuvuma izmērs 8,5 x 8,5 cm, otrā pusē filcs. Eglītē nekārsim viennozīmīgi, bet var uz durvju vai skapja roktura, svinīgākai svētku noskaņai. Šajā sērijā kopumā ir 4 motīvi, taču neliekas, ka vēl kādu gribētos izšūt. Varbūt atkal februārī? 🙂Ja vēl nedaudz par svētku noskaņu, tad šogad bērni neatbalstīja manu sagatavoto Adventa kalendāru, kur biju paredzējusi katrai dienai kāda uzdevuma izpildi (iepriekšējos gados kalendārā bija tikai saldumi). Šis pirmssvētku laiks visiem ir tik steidzīgs – ieskaites, kontroldarbi un iekavēto darbu kārtošana parastajā un Mākslas skolā, pašu svētkiem gatavošanās aktivitātes, veselības ķibeles, tad atkal nav visi ģimenes locekļi kopā. Visa ir tik daudz, ka mani uzdevumi vienkārši neizturēja šo ritmu. Kādu dienu aizmirsās, kādu dienu tika izpildīti ar aizkavēšanos, līdz 11. decembris tā arī vairāk pat netika atvērts, jo vēl iepriekšējo 3 dienu uzdevumi tika atlikti uz tuvākajām brīvdienām, bet tā arī palika neizpildīti… Jā, esmu vīlusies šajā pasākumā, bet no otras puses tā ir mana pieredze un es jau tagad zinu kā darīšu nākošajā gadā. Tik viegli nepadošos un svētku gaidīšana atkal būs! 

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš es radu ... šujot, es radu ... šujot krustdūrienā, kopdarbi, pārdomas un notikumi | Birkas , , , , , | Komentēt

kad mazāk ir vairāk – 3

Labvakar, Decembrī! Novembris ir pagājis un es nevaru teikt, ka tas paskrēja. Tāds drūms un bezspēka mēnesis. Pulksteņa pārgriešana oktobra beigās it kā vienā brīdī atņēma man visu iedvesmu. Ne tikai atlasīt krāmus un no tiem atbrīvoties, bet spēka nepietika nekam. Tikai apdarīt pašas pašas nepieciešamākās ikdienas darbības un… gulēt. Gulēt, gulēt, gulēt. Visu novembri nogulēju. Ja nebūtu jāiet uz darbu, tad gulētu arī pa dienu. Protams, ka ar kkādu prāta daļu domāju, ka nesmuki sanāk ar manu skaļo apņemšanos – katru dienu 10 lietas prom no mājas. Bet man nebija spēka. Un tā kā es jau pašā sākumā pieņēmu lēmumu par bezvardarbīgu atbrīvošanos, tad tas man ļāva bez sirdsapziņas pārmetumiem iet gulēt ar cerību, ka rītā būs cita diena un cita iespēja izdarīt kko mana projekta labā. Tagad, kad skatos uz rezultātiem, nemaz jau tik ļoti slikti man nav gājis, ir arī bildes, ko jums parādīt. Kopumā 221 lieta un vieta ir atdota/izmesta/sadedzināta/pārdota/sagrauzta/sakopta. Lietu veidā mājās ienākuši 55 priekšmeti. Skaitļi ir mazāki kā oktobrī, bet man pašai ir sajūta, ka neesmu vispār neko darījusi, tomēr pieraksti un foto liecina par pretējo. Plāns gan nav izpildīts, jo vajadzēja 300 lietas izskaust no mājas, bet tas tad uz priekšdienām. Tagad mans uzdevums kļūst arī grūtāks, jo nav vairs tik daudz acīmredzamu krāmu. To gan ir vēl daudz, taču tad ir vairāk jāpiestrādā, jāanalizē, tie vairs tik viegli nedodas rokās, kā tas bija pašā sākumā. Mans lielākais veikums šomēnes – puķu dobes sakārtošana uz ziemu, jo nebiju tajā darbojusies no jūnija un dikti skumja tā bija, to var redzēt arī bildē (maija beigās guvu kājas traumu un vairākus mēnešus nedrīkstēju pārvietoties, kur nu vēl rušināties pa zemi, tagad ir OK un es atgriežos pilnvērtīgā dzīvē). Arī suņuks palīdz atbrīvoties no visiem iespējamajiem liekajiem papīriem un tapetēm, tagad viņam jauna iesauka – šrēders. Un es turpinu!Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš pārdomas un notikumi | Birkas , | Komentēt

atkal pērlītes

Domāju, ka nekad vairs nešūšu svētbildes. Tomēr viss izvērtās pilnīgi otrādi. Šoreiz tas ir Sv. Nikolajs Brīnumdarītājs – visu ceļotāju un ceļinieku aizstāvis. Izšūšanas komplekts no Ukraiņu ražotāja “Nova Sloboda”. Labas kvalitātes čehu Preciosa pērlītes, 6 krāsas, pamatne izšūšanai – perforēts papīrs, adatiņa, instrukcija, diegs un pats svētbildes rāmītis (domājams, ka plastikāta). Šuvu 7 dienas (vakarus) pa 1 pavedienam. Izšūtās daļas izmērs 9 x 11 cm, bildes izmērs ar visu rāmīti 14 x 19 cm.

Lai Jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš es radu... izšujos ar pērlītēm | Birkas , | Komentēt

Gadalaiku samplers

Šodien gribu parādīt cik jauks Gadalaiku samplers man izdevās. Visas sezonas apvienotas vienā sirsnīgā manas ģimenes stāstā. Tā ir Annas Fields 2010.gadā izstrādātā shēma no viņas 10 sampleru grāmatas. Protams, ka neiztika bez manas iejaukšanās dizainā, jo pievienoju gan ģimenes iniciāli, gan mainīju gadu, gadalaiku nosaukumus un to izkārtojumu, gan arī personāžus. Man ir 2 meitas, tāpēc mazais zēns pārtapa par otro meiteni. Tāpat katra gadalaika mājā kādā no lodziņiem maskējas mūsu jaunais iemītnieks – suns. Domāju, ka pārmaiņas izdevās labi un nezinot, ka tās tur veiktas, manu iejaukšanos nojaust nevar. Samplers par godu mūsu ar vīru 20 gadu kopā būšanai un 15 gadu laulības gadadienai. Šūts uz Permin of Copenhagen, 32, White Linen, DMC 19 toņu diegi. Ar 2 pāri 2 diegiem, tikai krustdūrienā, neviens cits dūriena veids netika izmantots. Pēc mazgāšanas audums sarāvās par 1 cm gan garumā, gan platumā. Šuvuma izmērs 221 uz 222 krustiņiem jeb 33,7 x 33,5 cm, bildes izmērs ar visu rāmi 46 x 46 cm. Muzeja stikls. Šuvu 54 dienas 4 valstīs, kā arī ceļojumos pa mīļo LV. Īsts ceļotājdarbs. Mums ļoti patīk, lai patīk arī Jums!

Lai Jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš es radu ... šujot krustdūrienā, pārdomas un notikumi | Birkas , , | Komentēt

kad mazāk ir vairāk – 2

Vesels mēnesis paskrējis dzenoties pēc izmetamām lietām pa visu māju. Nemaz tik grūti negāja. Mantu daudz un atbrīvošanās ceļš tik pašā sākumā. Kaut kur ap 12.dienu uz sekundi aizdomājos, ka var jau arī 1 dienu izlaist un tad nākamajā pastrādāt par divām. Bet es tomēr tā neizdarīju. Pārsvarā katru dienu atradās vairāk nekā 10 lietas un es to izmantoju, nekrāju uz nākotni (lai gan šī doma pavīdēja manā prātā). Izkrita man gan 2 dienas, kad neizmetu nevienu lietu, jo gluži vienkārši fiziski nebiju šajās dienās mājās. Kopumā par oktobra mēnesi izmetu/atbrīvojos/atdevu citiem 374 lietas. No jauna mājā iekļuva (tika nopirktas, uzdāvinātas vai atgrieztas) 76 (biju pārliecināta, ka pārdomāti pērkot, skaitlis būs daudz mazāks). Izmesto lietu noteikti bija vairāk, jo man ir arī sava lietu skaitīšanas sistēma. Piemēram, ja esmu nolēmusi atbrīvoties no kaudzes ar žurnāliem, tad šo kaudzi uzskatu par 1 lietu. Bet tikpat labi nākamajā dienā (vai pat tanī pašā) 1 lieta var būt arī 1 matu gumija. Kā jau iepriekš rakstīju – pārtikas iepakojumi neskaitās. Tāpat šeit neietilpst tikko izpakoti un uzreiz izmesti iepakojumi (piemēram, no zeķubiksēm vai zobu pastām utt.). Izmetamās lietas ir tās, kuras atradušās manās mājās kkur saliktas vai aizbāztas, vai nomestas, vai pamestas. Es uzskaitīju katru izmesto lieto nevis tādēļ, lai par to domātu vēlreiz un vēlreiz, bet gan lai būtu viegli uzskaitīt. Tas mani motivē. Katru dienu taisīju bildes. Sliktas un pavisam sliktas kvalitātes, citreiz pilnīgā tumsā. Man vienalga, jo uz doto brīdi es daru visu, lai tikai man pašai būtu interesanti un es nepametu iesākto. Lielākās lietas bija vecais, bet joprojām tehniski labā stāvoklī esošais TV, kuru neskatījāmies aptuveni gadu, bet tas bija ārkārtīgi smags (es to nevarēju izkustināt no vietas), tādēļ tā izmešana tika atlikta un atlikta. Otra lielā lieta – plaukts uz kura atradās izmestais TV. Tā pārcilājot lietas, es arī neviļus domāju (es pieķēru sevi vairākas reizes, ka domāju par lietu izmešanu arī braucot transportā un pirms aizmigšanas) par visu šo procesu – kāpēc tieši ES esmu apaugusi ar šīm lietām. 1) Tas varētu būt saistīts ar kaut kādām bailēm no nabadzības. Nezinu no kurienes tas manī, bet visu laiku likās  – ja mājās ir daudz lietu, tad tu esi bagāts. Visdrīzāk tās ir kkādas padomiskās domāšanas sekas. Kad mammām bija skapjos dvieļi ar visām cenām katram gadījumam uz priekšdienām – meitas pūram vai dāvanai, jo neko taču veikalā prātīgu nevarēja dabūt. Es saprotu, ka šodien ir citi laiki, viss ir nopērkams, materiālajā ziņā nekas vairs nav brīnums. Es cenšos pamazām pieņemt šo domu. Nekādas vardarbības pār sevi un savu prātu. 2) Ir lietas, kuras paturēju, lai kaut kad vēlāk uzlabotu, salīmētu, izlasītu, izmantotu (bez konkrēta mērķa). Šis vēlākais mirklis nepienāk praktiski nekad. Žurnāli, instrukcijas,krēmu kārbiņas krājas, apģērbi nepāršujās, zeķes nelāpās utt. Pamazām esmu sākusi esošās šīs kategorijas lietu pāršķirošanu un nekādu jaunu papildinājumu, NEKĀDU! 3) Man ir bijis grūti atteikt citam cilvēkam, kad kkas tiek piedāvāts no viņam nevajadzīgām lietām. Man bija kauns atteikt. Šajā mēnesī esmu atteikusies vairākas reizes, bet ļoti pēc tam sevī pārdzīvoju. Jāmācās pareizi atteikt, lai neaizvainotu cilvēku. 4) Braucot transportā ienāca prātā doma, ka dzīvoju mājā ar samērā skumju enerģētiku. Man ir daudz lietu, kuras neizmantoju vispār un ja šī lieta vienkārši kaut kur atrodas bez pielietojuma, tā noteikti ir skumīga, līdz ar to arī visa tās apkārtējā telpa ir skumīga. Tas sasaucas ar Marī Kondo skatījumu (viņas grāmata “Kārtības maģija”). 5) Pēc tās pašas M.Kondo sistēmas būtu nepieciešams šķirot lietas pa kategorijām un kamēr viena lietu kategorija nav izšķirota, pie nākamās neķerties. Es tā nevaru. Man uzreiz nolaižas rokas, ja iedomājos, ka vajag sašķirot visu, kas atrodas skapī. Bet ja es sev pasaku, ka 1 reizē varu izmest tikai 1 vai dažas vienas kategorijas lietas, tas nostrādā. Daži apģērba gabali, dažas lietas no vannas istabas, daži žurnāli, vēl kkas un lūk, 10 lietas ir salasītas. 6) Dažreiz par sevi pabrīnos – kā man varēja būt tas vai cits priekšmets. Es tiešām šajā mēnesī esmu atradusi lietas, kuras domāju, ka esmu jau izmetusi vai vēl labāk – neatceros, kad pie tādām esmu tikusi un pat nenojaušu, ka man tādas ir mājās. 7) Kaut kur izlasīju, ka tā ir necieņa pret sevi – nemīlamu lietu lietošana. Šī atziņa palīdz pieņemt ātrāku lēmumu lietas atstāšanā vai izmešanā. Es taču vēlos sevi cienīt. 8) Ir lietu kategorijas, kurām vēl netuvojos – fotogrāfijas, apsveikumu kartiņas (glabāju absolūti visas, īpaši, kuras dāvinājuši bērni, jo pārsvarā tās visas ir paštaisītas), mani pieraksti (to ir kaudzēm gan plānotājos, gan miljoniem atsevišķu lapiņu), arī tonnas ar grāmatām. Bet gan jau pienāks arī to laiks. 9) Ja ir grūti kaut ko sākt darīt, jāizmanto 5 sekunžu likums. Noskaiti no pieci līdz viens, piecelies un izdari. Tādējādi laužot savu ierasto dabu – nedarīt. 10) Ir jāiziet ārpus ierastās komforta zonas un izmēģina jaunas lietas, paradumus, risinājumu veidus. Iekustināt sastāvējušos enerģiju, jo pastāvēs, kas pārvērtīsies.

Nekādu jaunu atklājumu. Viss jau ir kkur lasīts, dzirdēts vai redzēts. Bet MAN tas ir pirmo reizi. Pašas saprasts, apjausts, izprātuļots vai atnācis atmiņā, izlaists caur sevi, sajusts šūnu līmenī. Soli pa solim. Mēneša garumā. Bez pašvardarbības.

Paldies, ka uzklausījāt! Kas ar svaru? Pagaidām nekādu izmaiņu. 

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

 

 

Publicēts iekš pārdomas un notikumi | Birkas , , | 2 komentāri

Zaķenīte

Cik neaptverami ātri skrien laiks! Vēl tik nesen drudžaini gaidījām mazās meitenītes piedzimšanu mana brāļa ģimenē, bet šeku-reku un bēbītei jau svinam gadiņu. Jauka un mīļa meitenīte mums aug. Tikpat mīļu spilventiņu viņai izšuvu un sašuvu. Jau iepriekš rakstīju, ka nejutu vēlmi kaut ko viņai meistarot, kamēr maziņā auga mammas puncī. Taču pēc viņas piedzimšanas ļoti sagribējās izveidot kko īpašu. Tādu ļoti mīļu un noderīgu. Pavisam princesīgu. Īsti rozā. Es atradu vienu motīvu, bet man bija tikai shēma bez diegu numuriem. Pēc bildes mēģināju pielasīt diegus, bet neveiksmīgi. Visvairāk man nepatika matu krāsu pārejas, arī sejas āda sadalījās divos rozā plankumos.

Vienā tādā brīdī, kad saproti, ka vairs nespēj skatīties uz to, kas sanāk, es ņēmu un visu izārdīju (bija jāārda dēļ vajadzīgā auduma, kuru izmantoju jau īstajam motīvam). Pēc ārdīšanas palika tikai atmiņu diegu kamoliņš. Citi sižeti neuzrunāja, jo gribējās taču kaut ko tik īpašu… Un tad kkad Adventa laikā, kā tādā brīnumā es atradu to, ko meklēju. Kādas Ukrainas mākslinieces Svetlanas Sichkar veidoto sēriju ar zaķēniem. Tie ir tik mīlīgi un ar dažādiem raksturiem un dažādām dzīves situācijām atbilstoši. Mani uzrunāja sižets ar Zaķenīti krūzītē (Зайка в чашке). Sazinājos ar šo mākslinieci un nopirku no viņas shēmu (tagad redzu, ka viņa sastopama arī Facebook, gadu atpakaļ es viņu atradu caur vkontakte un tas bija vesels piedzīvojums). Pati shēma izstrādāta saprotami un viegli šuvās. Vienīgi ļoti daudz jaukto toņu viņa izmanto. Toties krāsu pārejas ir pustoņos – maigas un nemanāmas. Man ļoti ļoti patika šūt zaķenīti. Pirmie krustiņi un mana pārlaimīgā sajūta, ka esmu atradusi to, ko meklēju…Mazliet vairāk par mēnesi man šuvās zaķenīte, tik smalka un trausla. Un es burtiski staroju no baudas šujot un no tā, kas man sanāca galā. Bez kontūrām izskatās kā pludināts ar akvareli.

Un šādi izskatījās jau pilnībā pabeigts motīvs.Ar pirmo izvēlēto motīvu taču pat salīdzināt nevar… Šuvumu noformēju spilvenā. Piemeklēju rozā audumu ar rozītēm (pasūtīju caur internetu). Šoreiz audums uz kura šuvu zaķa motīvu ir tieši tik liels, lai nebūtu nekas jāšuj klāt un tikai aizmugurējā daļa tad var redzēt skaisto piemeklēto rožu audumu.

Ar rezultātu esmu apmierināta – viss izdevās tieši tik gaiši un saldi kā es sākumā to biju iedomājusies ♥ ♥ ♥

Spilvena izmērs 39 x 39 cm. Šuvuma izmērs 13 x 16 cm (ar visiem burtiem un cipariem 13 x 22,5 cm). Šūts uz Zweigart Linda 27 White, 18 DMC firmas diegi (no tiem tika veidoti vēl arī 14 jauktie toņi). Šūts 18 dienas/vakarus vai piesēdiena brīžus.

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš es radu ... šujot, es radu ... šujot krustdūrienā | Birkas , , , , | 2 komentāri