kāju apadīšana turpinās

Šoreiz apadījās 2 mazas kājiņas, kas izaugušas no savām iepriekšējām zeķēm. Nu jau mūsu mazajai bēbītei ir 5 mēneši un pēdiņas garums atbilstoši pastiepies. Tas pats iepriekšējais adīšanas apraksts, tik pēdas platumā 2 valdziņi klāt un dažas rindiņas garāka pēdiņa. Koši oranža burkānkrāsas vilnas dzija, zeķu adatas Nr. 2,5. Zeķītēm vajadzēja 39g dzijas.024-0010261

Otras kājas savas zeķes ieguva pavisam nejauši. Kaut gan sava likumsakarība tajā bija gan. Pēc nelielas pārkārtošanās vecais datorkrēsls no kabineta tika laipni “izlidināts”, jo tagad tā ir mazās meitas istaba. Taču krēsls ir tik ērts un iesēžoties tajā dziļāk, ir iespējams šūpoties. Krēsla lielais trūkums – metāla kāja, kas skrāpē parketa grīdu (kabinetā tas stāvēja uz tepiķa, kurš jau ir izmests). Risinājumu bija jāatrod ļoti īsā laikā, jo citādi krēslam būtu jāpamet mūsu mājas. Vienīgais risinājums, ko varēju iedomāties – aptamborēt krēsla kājas daļu, kas saskaras ar grīdu. Sanāca tīri glīti, manuprāt, un viesistabā par vienu sēžamo vairāk. Turklāt šeit izmantoju kaut kādus diegu atlikumus, galīgi nedomājot par diegu galiņu ievilkšanu, jo visus saslēpu kreisajā pusē.019-001

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

 

Publicēts iekš es radu ... adot, es radu ... tamborējot | Birkas , , , , , | Komentēt

mana sirsniņa…

lielā meita palūdza uzadīt viņai tieši tādas pašas zeķes kādas uzadīju krustmeitai un sev. Dzija man bija, valdziņu skaits tas pats, jo mums pašlaik vienāds kāju izmērs. Četru dienu darbs un zeķes gatavas. Un kur ir stāsta morāle? Sirsniņā. Sirsniņā, ko izšuvu vienai zeķei uz pēdas. Mana sirsniņa, lai viņu silda. Meita gan to vēl nezin, būs pārsteigums. Interesanti, vai pamanīs? Pavisam simboliski sakrita, ka zeķes ar sirsniņu dāvināšu Sv.Valentīna dienā:)1091101

Lai jums arī sirsnīgas dāvanas!

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

 

Publicēts iekš dāvanas, es radu ... adot | Birkas , , | Komentēt

arī lasu

Ļoti sen nav bijuši ieraksti par grāmatām. Visu laiku šaubos (pēdējā laikā ilgi nespēju pieņemt konkrētu lēmumu…) vai maz vajag ko tāda rakstīt blogā, bet tad atceros, kā šīs ir Manas piezīmes par manu dzīvi un pieredzi, tad kāpēc gan nē? Šeit nav zinātnisku vai pētniecisku atreferējumu un atklājumu, tikai mana pieredze un noietais ceļš. Un rakstu, galvenokārt, tikai sev, tādēļ – jā, ierakstam par lasīto BŪT. Ja kādam kas noder, būšu ļoti priecīga.

Izlasītās/lasītās grāmatas aptver 2016. kalendārā laika robežas. Šajā gadā es lasīju arī daudz (brīžam domāju, ka pārāk daudz) literatūras priekš studijām maģistratūrā, tādēļ daiļliteratūras saraksts ir visai paskops.

zile_300x0_cover Monika Zīle, Vasaras namiņš, Zvaigzne ABC, 2007., 208 lpp. (kabatas izmēra grāmata). Viegli lasāma. Galvenā varone Konija (Konstance), kas izmisīgi cenšas atrisināt mīklu par savas mīļotās māsīcas Beatrises nāvi. Kaut kas viņā neļauj pieņemt šo notikumu. Un mazpamazām tiešām viņas sākotnējās neskaidrās nojautas pārvēršas aizvien biežākās sakritībās, taustāmos faktos, līdz beidzot viss atklājas. Ja sākotnēji apkārtējie domā, ka Konija ir apsēsta un nespēj pārdzīvot sāpīgo zaudējumu, tad beigās – kapitulē. Paralēli vijās galvenās varones attiecību līnija ar Māri, topošo mediķi. Lai gan darbība risinās Rīgā, ar reālu vietu aprakstiem, vietām rakstītais šķiet pārāk pasakains – atdalīts no reālās dzīves LV. Viegla izklaides literatūra. Samērā mazi iespieduma burti.

es_klausituEntonijs Volfs, Es klausītu savus vecākus, ja viņi aizvērtos, Zvaigzne ABC, 2013., 352 lpp. Ooooo-o-o-o, šo grāmatu lasīju aptuveni 8 mēnešus, metu malā un atkal atgrizos. Vispār esmu novērojusi, ka man nevedās grāmatu lasīšana par bērnu audzināšanu. Vai man ir grūti pieņemt citādāku viedokli vai arī šī tēma liekas garlaicīga… Es mocījos ar šo grāmatu. Protams, lasot ir jādomā līdz un izlasītais jāapdomā līdz nākamajai lasīšanas reizei. Mājās patreiz ir viens pusaudzis un tūlīt tūlīt būs otrs, bet… es nevaru teikt, ka šī grāmata ir domāta priekš mums. Visi tie situāciju risināšanas veidi – svešādi. Un nepameta sajūta, ka grāmatas saturs paiet garām un kaut kur paralēli, bet nevienā punktā nesaskaras ar mūsu dzīvi, pat netuvojas tai. Grāmatu izlasīju aiz pienākuma, jo pirkta taču par savu naudu. Varbūt manā ģimenē nav iedalīti tie trakākie pusaudži, nezinu, varbūt tādēļ, ka tās ir meitenes. Lai gan reizēm domāju, ka meitenes audzināt tomēr ir grūtāk… Protams, ir brīži, kad durvis cērtas un asaras pa gaisu, neviena nedzirdēšanas un neklausīšanas brīži, jautājumi par “stulbo” dzīves iekārtojumu – mācībām un pienākumiem pret ģimeni un mājas dzīvi, neapmierinātība ar ārējo izskatu un visu apkārt notiekošo… Bet vai tad neviens vecāks pats nav bijis pusaudzis… Vai nekad nekur nav lasījis rakstus par šo tēmu… Esmu apmeklējusi arī seminārus un vecāku klubiņus, lai labāk saprastu savus bērnus. Visticamāk, ka grāmatai nav ne vainas, un noteikti ir vecāki, kuriem tā noderēs. Es to izlasīju. Ar to pietiek. Galvenais secinājums (kā pēc jebkuras grāmatas izlasīšanas par bērnu audzināšanas tēmu) – mani bērni ir visbrīnišķīgākie un es tos neaptverami mīlu! Tas pat nav apspriešanas vērts.

CITA DZIVE.pdf Ērika Džeimsa, Keitijas Lavenderes cita dzīve, Rīga, Kontinents, 2013., 448 lpp. Viegli,pasakaini, saldi. Man garšo saldumi, tāpēc bija pašā laikā. Atslodzei pēc biezām un apnicīgām maģistratūras studiju grāmatām. Darbība risinās manā mīļajā Anglijā (lai gan joprojām tur neesmu bijusi), mūsdienās. Keitija Lavendere tiek atlaista no darba un tanī pat dienā uzzin, ka viņas tēvs (tas, kurš uzaudzināja), nav viņas bioloģiskais tēvs. Tā kā meitenei vairs nav neviena radinieka, jo vecāki miruši un brāļu vai māsu nav, viņa nolemj uzmeklēt bioloģisko tēvu un… iegūst jauku ģimeni un atrod īsto mīlestību. Kā jau teicu – pasaka 🙂

123 Jānis Lejiņš, Zīmogs sarkanā vaskā. Brāļi, Rīga, Karogs, 2001., 423 lpp. Varbūt kādreiz atgriezīšos pie šīs grāmatas lasīšanas, bet uz doto brīdi ir izlasītas aptuveni 70 lapas trīs piegājienos. Vairāk nevēlos sevi piespiest, ja neiet lasīšana, tad neiet un viss. Kāpēc vispār sāku lasīt? Man ieteica to palasīt vispārējās nācijas apziņas celšanai un stiprināšanai, no sērijas – Mēs esam diženi, Mēs esam vareni utt. Es tāpat to zinu un vienmēr esmu zinājusi, un sajūtu to ik uz soļa. 

Tā pagāja mans 2016. lasāmais gads. Pieticīgi. Un samērā mokoši. Bet tā ir pieredze. Un paldies par to. 2017.gads iesācies jau daudz cerīgāk. Jums arī to novēlu – lasiet un topiet zinošāki.

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš pārdomas un notikumi | Birkas | Komentēt

2016.gads

2017-01-14 22 pilnībā pabeigti un noformēti projekti 2016.gadā. Esmu vairāk nekā vienkārši apmierināta, esmu pacilāta un bezgala gandarīta. Ja ņem vērā to, ka pirmo pusgadu es biju noslogota mācoties maģistratūrā… Mans mērķis gadam sākoties, bija pēc iespējas vairāk nobeigumu, noformējumu, saturīgas darbošanās. Tā arī izdevās – 4 jauni spilveni, 4 bildes, 3 svētbildes, 3 pāri zeķu, apaļšalle, 2 pirkstaiņu pāri, kāju sildītāji, 2 sedziņas, adatu spilventiņš, Veiksmes Pūķī izšūtas no 6. līdz 14.krāsai, kosmētikas maciņš un Adventes kalendārs. Izmēģinātas jaunas tehnikas. Vēl jau palika pusdarīti projekti… Tāpat savs laiks un izdoma tika ieguldīta dažādās ģimenes svinībās, jo kā reiz 2016. gadā bija 2 kāzas un 6 ļoti apaļas jubilejas (manu ieskaitot) un visur vajadzēja ņemt dalību… Tāpat liels prieks un siltas atmiņas pārņem atceroties un pārskatot bildes no ceļojumiem (ne tik tāliem gan, toties spilgtiem). Ar lasīšanu man gāja pašvakāk, bet par to citā reizē. Kopsummā paskaitīju, ka gadā esmu izšuvusi 165 dienas (citreiz dažas stundas, citreiz tikai dažus krustiņus), par adīšanu un tamborēšanu tādas statistikas 2016.gadā man nav.

Uz 2017.gadu paņemu līdzi 5 nenoformētus izšūtus darbus (3 no tiem “mantojums” no iepriekšējiem gadiem), 5 iesāktus krustdūriena projektus, 2 tamborprojekti (viens no tiem – mazās meitas lielā sega no Āfrikas ziedu motīviem). Manā vēlmju sarakstā ir vēl 14 lietas, ko gribās izšūt vai uzadīt, plauktā 7 neatvērti izšūšanas komplekti, 4 kastes ar dzijām… Man gribētos vēl šo un to, tad šito, taču es reāli izvērtēju savas iespējas un šogad par mērķi sev lieku pabeigt vismaz 3 no iesāktajiem izšuvumiem + 1 pilnīgi jaunu, pabeigt mazajai meitai lielo segu un kaut ko vēl paadīt (kaut vai tās pašas zeķes…). Un kaut ko jaunu arī izmēģināt (tehniku vai rokdarbošanās veidu). Lai man izdodās! Un jums arī!

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš es radu ... adot, es radu ... tamborējot, es radu ... šujot, es radu ... šujot krustdūrienā, es radu... izšujos ar pērlītēm, kopdarbi, pārdomas un notikumi | Birkas , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Komentēt

mīlīgi

Viens mīlīgs lāčuks – makšķernieks man izšuvās 2016.gadā mazam zēnam Robertam. Dzimšanas dienas samplers. Roberta māsai tāds jau ir. Interesanti šuvās, jo smalks audums un smalki krustiņi. Zweigart Aida Nr.22 White. Vislabāk man patika šut krustiņus ar 1 diegu, 2 diegu krustiņi likās jau tā kā sāka grūstīties un labi nesatilpa, puskrustiņiem nebija ne vainas. Bet ir OK. DMC dizains “Heart first name frame” zēna variants. Meitenēm tiek piedāvāta bilde rozā toņos ar pelīti, ziediem un zemenītēm. Motīvu izšuvu 9 dienās. Izmantoti 4 toņi DMC diegu + 1 melanžēts. Šuvuma izmērs 12,5 cm x 10 cm, bilde ar visu rāmi aptuveni 23 x 18 cm.0201Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš dāvanas, es radu ... šujot krustdūrienā | Birkas , , , | 1 komentārs

lai silti!

1381

 

Labvakar, Jaunajā gadā!

Lai mums veselīgs, veiksmīgs un rokdarbīgs gads!

 

Novembrī man uzadījās 2 zeķu pārīšī, kas ir absolūti radīti šim aukstajam Zvaigznes dienas laikam. Vienas zeķes silda manas kājas,bet otras – krustmeitas. Šoreiz nedaudz paeksperimentēju un sviķeļa adījumu saglabāju visas zeķes garumā, tik pēdas daļā vienlaidu labisks adījums. Līdz šim esmu adījusi zeķes klasiskās, tikai labiski.0421

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

 

Publicēts iekš dāvanas, es radu ... adot | Birkas , | Komentēt

Design Works # 2717, 13. un 14. krāsas

Šodien mana dzimšanas diena, draugi nāks uz tasi piena!

Gadā viena tāda diena, liela liela liela Diena! 

Jā, jā, tā ir taisnība, esmu dzimusi gada priekšpēdējā dienā. Un labi, ka tā. Man ir pašai sava dzimšanas diena un atsevišķa diena, kad to svinēt. Tas vienmēr notiek tieši dzimšanas dienā. Jo atlikt par 1 dienu – nozīmē jau Vecā gada pavadīšanu un Jaunā gada sagaidīšanu. Bet atliekot vēl par kādu dienu, tad sanāk, ka nokavēts vesels gads… Tādēļ visos laikos mani mīļie un draugi tieši 30.decembrī pēc darba, noguruši, vienalga lai cik vēls arī nebūtu, tomēr brauc pie manis ciemos padzert pienu. Jo rītā vairs nevar, rītā jau pavisam citi darbi darāmi. Priekā!!!

Un šodien lielīšos (rokdarbu atrādīšana tomēr ir arī nedaudz lielīšanās) ar savu Veiksmes Pūķi. Sašuvušās man divas krāsas. 13.krāsa, kas atbilst DMC Nr.3820, šuvās 2 stundas un 40 minūtes 0031

Un 14.krāsa atbilst DMC Nr. 3821 tonim, šuvās 4 stundas un 27 minūtes. Jau tādi jūtami spārni… un radziņi… Skaisti!005-001 Tagad man jāsāk šūt 15. krāsa, bet tai es gaidīšu augošu mēnesi un tikai labu noskaņojumu.

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš es radu ... šujot krustdūrienā, pārdomas un notikumi | Birkas , , , , | Komentēt

Dievmāte

Kad uzzināju, ka ar pērlītēm ir iespējams izšūt svētbildes, tad nodomāju, ka sev noteikti kādreiz tādu izšūšu. No sākuma gribēju izšūt krustmeitai un viņas māsai kristīto vārdu svētās. Bet dzīvē viss notika pilnīgi otrādi – pārskatot informāciju un neskaitāmos attēlus, ieraudzīju tik skaistu svētbildi (vai par svētbildi var teikt skaista???), uzreiz sapratu – es to izšūšu un tāda būs manā mājā. Šai svētbildei ir vairāki nosaukumi, bet to gan es uzzināju tikai pēc tās izšūšanas. Un vēsture arī ir apbrīnojama. Tā ir Ostrabramas Dievmātes svētbilde, tāpat tā ir Aušras Vārtu Dievmāte, tāpat Rītausmas Vārtu Dievmāte. Izšūšanas komplektu atradu Krievijas interneta veikalā un uzreiz pasūtīju. Pilnīgi neko par šo attēlu nezinot. Kaut kut lasīju, ja nav zināšanu par svētbilžu izšūšanu, tad bildes jāizvēlas pēc principa – kura uzrunā visvairāk. Mani uzrunāja šī. Izrādās, mūsdienās šī svētbilde atrodas Viļņā kapelā virs pilsētas Austrumu vārtiem, un kapelas visas sienas ir noklātas ar sudraba votām, kas liecina par neskaitāmi daudziem brīnumiem un izdziedināšanām no neārstējamām slimībām, kas notikušas, lūdzoties pie šīs svētbildes. Līdz ar to saprotams, ka tā ir katoļu svētbilde. Viļņā svētbilde esot nonākusi 14.gs. vai nu pēc ķēniņa Oļģerta veiksmīga karagājiena pret Krimas tatāriem (no Krimas Hersonas apgabala) vai arī to Oļģertam uzdāvināja Grieķijas imperātors par godu kristietības pieņemšanai. Tāpēc tā joprojām tiek pieskaitīta pie vienas no spēcīgākajām pareizticīgo svētbildēm. Tā ir mājas svētbilde un palīdz izārstēties no depresijas un garīgām saslimšanām. Neteiktu, ka biju pilnīgā izmisumā, kad šo bildi izvēlējos, tomēr brīdis bija emocionāli smags. Un šī svētbilde mani atrada. Tā ir pirmā manā mūžā izšūtā svētbilde. Ar neskaidru vēsturi un konfesiju piederības sajaukumu. Nu gluži kā mūsu dzīve. Kā sveiciens no manās dzīslās ritošajām lietuviešu asinīm. Tā ir semantika, tas ir dzimtas kods, tas ir senču gars, kas ved mūs citreiz pilnīgi nesaprotamos ceļos. Bet tam ir jāļaujas. Lai atrastu sevi un turpinātu dzīvot jau daudz piepildītākā kvalitātē. Pēc izšūšanas darbu ierāmēju tikai pēc 1,5 gada. Kā pašu pēdējo no 3 izšūtajām svētbildēm. Svētbildes izmērs 24,5 x 28,5 cm. Attēlā tik labi to neredz, dzīvē katra pērlīte laistās un atspīd.1471 Lai jums sirdssilti un brīnumaini Ziemassvētki!

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš es radu... izšujos ar pērlītēm, pārdomas un notikumi | Birkas , , | Komentēt

Adventes kalendārs

Tra-la-lā, tra-la-lā! Esmu priecīgaaaaaaaaaaaa!!!!! Pabeidzu savu gadsimta projektu – Adventes kalendāru. Tā tapšana ilga 9 gadu garumā. Jūtos atvieglota. Un priecīga. Un man patīk tas, kas ir sanācis rezultātā. Meitenes pārlaimīgas, lai gan lielā meita jau ir paliela, tomēr arī priecājas. Nu mūsu mājās pie Adventes laika personalizētajām mazajām dāvanu zeķītēm , kuras joprojām lietojam, ir arī pavisam personalizēts Adventes kalendārs. Tra-ta-taāāāāā!!!!!016Kalendāra centrā ir iestrādāts izšūts Ziemassvētku motīvs Dimensions “A kiss for snowman” uz baltas Zweigart Aidas Nr.16 ar DMC diegiem, izmērs 16X16 cm. Šuvums tuvāk no labās un kreisās puses.006-001007-001Sākumā nebija ne prātā apvienot Adventes kalendāra zābaciņus ar šo šuvumu, bet kad zābaki top 8 gadus, tad domas par noformējumu visu laiku neapzināti kaut kur rosās. Un tad X stundā viss kļūst skaidrs. Jāsavieno elementi, kas tik harmoniski sader kopā. Vēl jo vairāk – sarkanais velveta audums man stāvēja mājās ļoti daudzus gadus “katram gadījumam”. (un vēl nesakiet, ka viss agrāk vai vēlāk nenoder) Pati visu sašuvu, nošuvu, atlocīju un izgludināju. Kalendāra pamatnīte sanāca bieza un samērā stingra, jo audumu liku 2 kārtās.010-001011-0045 dažāda auduma un 5 veidu zābaciņus piegriezu tālajā 2007.gadā. Pirmajā gadā sašuvu kādus 10 un entuziasms noplaka, jo Advente pagāja. Fantāzija īsti nedarbojās, laikam. Bija gadi, kad sašuvu pāris zābaciņus, bija gadi, kad domāju par visa sašūtā mešanu ārā, bet paņemot rokās, tā kā žēl kļuva. Ar katru nākamo Adventi gatavo zābaciņu kaudzīte auga un ticība, ka reiz tomēr būs kaut kas skaists – nostiprinājās. Pagājušajā gadā visi zābaciņi bija gatavi, tad arī radās ideja par izšūtā motīva iestrādi kalendāra pamatnē. Katrs zābaciņš ir dubults un sašūtās detaļas veido kā tādu kabatiņu, jo augša ir vaļā. Un tad katrai dienai var salikt iekšā saldumus vai kādu uzdevumu. To augstums no 6 līdz 14 cm. Bet laika pietrūka to visu realizēt. Galu galā, apsverot bez steigas – 1 gads mūsu dzīvēs neko vairs nemainīs un Adventes kalendāram mūsmājās būt!02810270260250240230220210200291019018-001017016-001015-001014-001013-001012-001011-005010-002009-001008-001007-002006-002

Mans favorīts – slidzābaciņš. Tā mēs gaidām svētkus 🙂

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš es radu ... šujot, es radu ... šujot krustdūrienā | Birkas , , , , , , , | Komentēt

jauna pieredze

Labvakar visapkārt!!! Kaut kāds dīvains miers manī iestājies attiecībā uz iesāktajiem rokdarbiem un sastādītajiem plāniem. Lēni lēni čubinos te ar vienu procesu, te ar otru, lielas virzības nav nekur. It kā dzirksts pazudusi. Bet tā arī tomēr nevar teikt, jo daros taču… Laikam vairāk laika veltu paša procesa pētniecībai, ne izpildei. Saakstivizējusies mana kinestētiskā ķermeņa un prāta daļa un priekšplānā patreiz ir sajūtas, nevis ātrums. Tomēr kā pērkons starp skaidrām debesīm nāca ziņa no lielās meitas – viņai mājturībā jāšuj 7 x 50 cm josla klājdurienā pašas izvēlētā ornamentā. Man esot jāpalīdz. Nu… nu… khm…. vēl nedēļu atpakaļ es pat droši nevarēju iedomāties kā īsti izskatās klājdūrieni. Spodršuvums – jā, krustdūrieni – jā, rišeljē – jā, baltie darbi – jā. 🙂 Toties tagad – zinu. Jau agrāk biju ievērojusi tādus interesantus spilvenus un arī deķīšus, bet nekad nebija interese to visu sīkāk papētīt. Interesanti kopumā, tikai samērā vienmuļi. Un arī ilgi. Var jau būt, ja izvēlas kādu interesantāku ornamentu, tad šūt jautrāk. Toties var pilnībā nodoties rūpīgam  raksta izpildījumam. Tagad jau meita šuj patstāvīgi. Mans uzdevums bija viņai parādīt un palīdzēt saprast kas tas ir – klājdūriens, palīdzēt izdomāt rakstu, palīdzēt sakombinēt krāsas (interesanta skolotāja mājturībā – visu liek mācīties pašiem no grāmatas vai meklēt internetā, pati nerāda – tāda sajūta, it kā neko nemācētu). Bet ja man nebūtu pieredzes rokdarbos vai manis vispār bērnam nebūtu? Nē, es neko nepārmetu, tikai prātoju, jo samērā dīvaina pieeja. Man jau patīk ko jaunu apgūt 🙂

014

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš kopdarbi, pārdomas un notikumi | Birkas , , | Komentēt