kad mazāk ir vairāk – 2

Vesels mēnesis paskrējis dzenoties pēc izmetamām lietām pa visu māju. Nemaz tik grūti negāja. Mantu daudz un atbrīvošanās ceļš tik pašā sākumā. Kaut kur ap 12.dienu uz sekundi aizdomājos, ka var jau arī 1 dienu izlaist un tad nākamajā pastrādāt par divām. Bet es tomēr tā neizdarīju. Pārsvarā katru dienu atradās vairāk nekā 10 lietas un es to izmantoju, nekrāju uz nākotni (lai gan šī doma pavīdēja manā prātā). Izkrita man gan 2 dienas, kad neizmetu nevienu lietu, jo gluži vienkārši fiziski nebiju šajās dienās mājās. Kopumā par oktobra mēnesi izmetu/atbrīvojos/atdevu citiem 374 lietas. No jauna mājā iekļuva (tika nopirktas, uzdāvinātas vai atgrieztas) 76 (biju pārliecināta, ka pārdomāti pērkot, skaitlis būs daudz mazāks). Izmesto lietu noteikti bija vairāk, jo man ir arī sava lietu skaitīšanas sistēma. Piemēram, ja esmu nolēmusi atbrīvoties no kaudzes ar žurnāliem, tad šo kaudzi uzskatu par 1 lietu. Bet tikpat labi nākamajā dienā (vai pat tanī pašā) 1 lieta var būt arī 1 matu gumija. Kā jau iepriekš rakstīju – pārtikas iepakojumi neskaitās. Tāpat šeit neietilpst tikko izpakoti un uzreiz izmesti iepakojumi (piemēram, no zeķubiksēm vai zobu pastām utt.). Izmetamās lietas ir tās, kuras atradušās manās mājās kkur saliktas vai aizbāztas, vai nomestas, vai pamestas. Es uzskaitīju katru izmesto lieto nevis tādēļ, lai par to domātu vēlreiz un vēlreiz, bet gan lai būtu viegli uzskaitīt. Tas mani motivē. Katru dienu taisīju bildes. Sliktas un pavisam sliktas kvalitātes, citreiz pilnīgā tumsā. Man vienalga, jo uz doto brīdi es daru visu, lai tikai man pašai būtu interesanti un es nepametu iesākto. Lielākās lietas bija vecais, bet joprojām tehniski labā stāvoklī esošais TV, kuru neskatījāmies aptuveni gadu, bet tas bija ārkārtīgi smags (es to nevarēju izkustināt no vietas), tādēļ tā izmešana tika atlikta un atlikta. Otra lielā lieta – plaukts uz kura atradās izmestais TV. Tā pārcilājot lietas, es arī neviļus domāju (es pieķēru sevi vairākas reizes, ka domāju par lietu izmešanu arī braucot transportā un pirms aizmigšanas) par visu šo procesu – kāpēc tieši ES esmu apaugusi ar šīm lietām. 1) Tas varētu būt saistīts ar kaut kādām bailēm no nabadzības. Nezinu no kurienes tas manī, bet visu laiku likās  – ja mājās ir daudz lietu, tad tu esi bagāts. Visdrīzāk tās ir kkādas padomiskās domāšanas sekas. Kad mammām bija skapjos dvieļi ar visām cenām katram gadījumam uz priekšdienām – meitas pūram vai dāvanai, jo neko taču veikalā prātīgu nevarēja dabūt. Es saprotu, ka šodien ir citi laiki, viss ir nopērkams, materiālajā ziņā nekas vairs nav brīnums. Es cenšos pamazām pieņemt šo domu. Nekādas vardarbības pār sevi un savu prātu. 2) Ir lietas, kuras paturēju, lai kaut kad vēlāk uzlabotu, salīmētu, izlasītu, izmantotu (bez konkrēta mērķa). Šis vēlākais mirklis nepienāk praktiski nekad. Žurnāli, instrukcijas,krēmu kārbiņas krājas, apģērbi nepāršujās, zeķes nelāpās utt. Pamazām esmu sākusi esošās šīs kategorijas lietu pāršķirošanu un nekādu jaunu papildinājumu, NEKĀDU! 3) Man ir bijis grūti atteikt citam cilvēkam, kad kkas tiek piedāvāts no viņam nevajadzīgām lietām. Man bija kauns atteikt. Šajā mēnesī esmu atteikusies vairākas reizes, bet ļoti pēc tam sevī pārdzīvoju. Jāmācās pareizi atteikt, lai neaizvainotu cilvēku. 4) Braucot transportā ienāca prātā doma, ka dzīvoju mājā ar samērā skumju enerģētiku. Man ir daudz lietu, kuras neizmantoju vispār un ja šī lieta vienkārši kaut kur atrodas bez pielietojuma, tā noteikti ir skumīga, līdz ar to arī visa tās apkārtējā telpa ir skumīga. Tas sasaucas ar Marī Kondo skatījumu (viņas grāmata “Kārtības maģija”). 5) Pēc tās pašas M.Kondo sistēmas būtu nepieciešams šķirot lietas pa kategorijām un kamēr viena lietu kategorija nav izšķirota, pie nākamās neķerties. Es tā nevaru. Man uzreiz nolaižas rokas, ja iedomājos, ka vajag sašķirot visu, kas atrodas skapī. Bet ja es sev pasaku, ka 1 reizē varu izmest tikai 1 vai dažas vienas kategorijas lietas, tas nostrādā. Daži apģērba gabali, dažas lietas no vannas istabas, daži žurnāli, vēl kkas un lūk, 10 lietas ir salasītas. 6) Dažreiz par sevi pabrīnos – kā man varēja būt tas vai cits priekšmets. Es tiešām šajā mēnesī esmu atradusi lietas, kuras domāju, ka esmu jau izmetusi vai vēl labāk – neatceros, kad pie tādām esmu tikusi un pat nenojaušu, ka man tādas ir mājās. 7) Kaut kur izlasīju, ka tā ir necieņa pret sevi – nemīlamu lietu lietošana. Šī atziņa palīdz pieņemt ātrāku lēmumu lietas atstāšanā vai izmešanā. Es taču vēlos sevi cienīt. 8) Ir lietu kategorijas, kurām vēl netuvojos – fotogrāfijas, apsveikumu kartiņas (glabāju absolūti visas, īpaši, kuras dāvinājuši bērni, jo pārsvarā tās visas ir paštaisītas), mani pieraksti (to ir kaudzēm gan plānotājos, gan miljoniem atsevišķu lapiņu), arī tonnas ar grāmatām. Bet gan jau pienāks arī to laiks. 9) Ja ir grūti kaut ko sākt darīt, jāizmanto 5 sekunžu likums. Noskaiti no pieci līdz viens, piecelies un izdari. Tādējādi laužot savu ierasto dabu – nedarīt. 10) Ir jāiziet ārpus ierastās komforta zonas un izmēģina jaunas lietas, paradumus, risinājumu veidus. Iekustināt sastāvējušos enerģiju, jo pastāvēs, kas pārvērtīsies.

Nekādu jaunu atklājumu. Viss jau ir kkur lasīts, dzirdēts vai redzēts. Bet MAN tas ir pirmo reizi. Pašas saprasts, apjausts, izprātuļots vai atnācis atmiņā, izlaists caur sevi, sajusts šūnu līmenī. Soli pa solim. Mēneša garumā. Bez pašvardarbības.

Paldies, ka uzklausījāt! Kas ar svaru? Pagaidām nekādu izmaiņu. 

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

 

 

Advertisements
Publicēts iekš pārdomas un notikumi | Birkas , , | 2 komentāri

Zaķenīte

Cik neaptverami ātri skrien laiks! Vēl tik nesen drudžaini gaidījām mazās meitenītes piedzimšanu mana brāļa ģimenē, bet šeku-reku un bēbītei jau svinam gadiņu. Jauka un mīļa meitenīte mums aug. Tikpat mīļu spilventiņu viņai izšuvu un sašuvu. Jau iepriekš rakstīju, ka nejutu vēlmi kaut ko viņai meistarot, kamēr maziņā auga mammas puncī. Taču pēc viņas piedzimšanas ļoti sagribējās izveidot kko īpašu. Tādu ļoti mīļu un noderīgu. Pavisam princesīgu. Īsti rozā. Es atradu vienu motīvu, bet man bija tikai shēma bez diegu numuriem. Pēc bildes mēģināju pielasīt diegus, bet neveiksmīgi. Visvairāk man nepatika matu krāsu pārejas, arī sejas āda sadalījās divos rozā plankumos.

Vienā tādā brīdī, kad saproti, ka vairs nespēj skatīties uz to, kas sanāk, es ņēmu un visu izārdīju (bija jāārda dēļ vajadzīgā auduma, kuru izmantoju jau īstajam motīvam). Pēc ārdīšanas palika tikai atmiņu diegu kamoliņš. Citi sižeti neuzrunāja, jo gribējās taču kaut ko tik īpašu… Un tad kkad Adventa laikā, kā tādā brīnumā es atradu to, ko meklēju. Kādas Ukrainas mākslinieces Svetlanas Sichkar veidoto sēriju ar zaķēniem. Tie ir tik mīlīgi un ar dažādiem raksturiem un dažādām dzīves situācijām atbilstoši. Mani uzrunāja sižets ar Zaķenīti krūzītē (Зайка в чашке). Sazinājos ar šo mākslinieci un nopirku no viņas shēmu (tagad redzu, ka viņa sastopama arī Facebook, gadu atpakaļ es viņu atradu caur vkontakte un tas bija vesels piedzīvojums). Pati shēma izstrādāta saprotami un viegli šuvās. Vienīgi ļoti daudz jaukto toņu viņa izmanto. Toties krāsu pārejas ir pustoņos – maigas un nemanāmas. Man ļoti ļoti patika šūt zaķenīti. Pirmie krustiņi un mana pārlaimīgā sajūta, ka esmu atradusi to, ko meklēju…Mazliet vairāk par mēnesi man šuvās zaķenīte, tik smalka un trausla. Un es burtiski staroju no baudas šujot un no tā, kas man sanāca galā. Bez kontūrām izskatās kā pludināts ar akvareli.

Un šādi izskatījās jau pilnībā pabeigts motīvs.Ar pirmo izvēlēto motīvu taču pat salīdzināt nevar… Šuvumu noformēju spilvenā. Piemeklēju rozā audumu ar rozītēm (pasūtīju caur internetu). Šoreiz audums uz kura šuvu zaķa motīvu ir tieši tik liels, lai nebūtu nekas jāšuj klāt un tikai aizmugurējā daļa tad var redzēt skaisto piemeklēto rožu audumu.

Ar rezultātu esmu apmierināta – viss izdevās tieši tik gaiši un saldi kā es sākumā to biju iedomājusies ♥ ♥ ♥

Spilvena izmērs 39 x 39 cm. Šuvuma izmērs 13 x 16 cm (ar visiem burtiem un cipariem 13 x 22,5 cm). Šūts uz Zweigart Linda 27 White, 18 DMC firmas diegi (no tiem tika veidoti vēl arī 14 jauktie toņi). Šūts 18 dienas/vakarus vai piesēdiena brīžus.

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš es radu ... šujot, es radu ... šujot krustdūrienā | Birkas , , , , | 2 komentāri

dekupēt

Gada sākumā, kad prognozēju savas rokdarbu aktivitātes uz tuvākajiem 12 mēnešiem, viens no punktiem bija – kaut kā jauna izmēģināšana. Šogad izmēģināju dekupāžu. Veselas 2 reizes pārveidoju lietas no nederīgām par kko jēdzīgāku. Pirmajā reizē tā bija tukša vīna pudele. Otrajā reizē tā bija vienkārša koka ripa, ko pārveidoju par palikti. Abi gala priekšmeti izdevās skaisti, daiļo mājas interjeru. Taču neteikšu, ka man dekupāža kā tāda dikti iepatiktos. Man patīk tas skaistums, ko galā var radīt, bet pats process ne visai. Vai vēl ko tādu darīšu – grūti teikt. Drīzāk jau nē. 

Lai Jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš pārdomas un notikumi | Birkas | 2 komentāri

Design Works # 2717, 30. līdz 33. krāsa un pērlītes jeb gandrīz viss

Ārā lietus šodien līst un līst… Bet es atgriezīšos gada siltākajā un saulainākajā daļā, kad šuvu sava Veiksmes Pūķa 30. krāsas diegu, kas atbilst DMC 3747 tonim (kaut kas starp gaiši zilu un gaiši pelēku). Viss mēnestiņš ir izšūts ar šo krāsu. Tas man aizņēma 16 stundas un 30 minūtes. Ievilkās vairāku mēnešu garumā (kas seko maniem ieraksties taču atcerās, ka šuju šo darbu tikai augošā mēnesī un tikai ar labu garastāvokli).

Pēdējais diegs ar kuru šuvu krustiņus (vai dzirdat?-pēdējie krustiņi!) bija vienkārši diegs sudraba krāsā, varētu teikt – metalizētais diegs,tikai daudz mīkstāks par DMC metalizētajiem un arī tievāks. Līdz ar to audums spīd cauri, bet tas neizskatās kritiski, drīzāk gaisīgi, jo šuvās mēnesim apkārt, sanāca tāda mirdzoša kontūra. Protams, tas pūkojās un pārtrinās, 2 kārtās salikt nebija iespējams. Es šuvu ar 1 diegu, bet katru puskrustiņu šuvu 2 reizes, lai būtu šūts ar diegu 2 kārtās. Diegu Nr. 31 šuvu 4 stundas un 8 minūtes.

Tanī pašā dienā sāku šūt back-stitch un franču mezgliņus (darbā bija veseli 3 mezgliņi!). Izmatoju diegus pēc DMC atbilstības Nr. 310, 746 (abi jau iepriekš šūti) un 3799, kas ir mana darba 32 diegs. Kokvilnas diegu back-stitch šūšanai patērēju 12 stundas un 7 minūtes. Tad sākās jautrākā daļa – back-stitch šūšana ar metalizētajiem diegiem. Sudraba diegs šuvās tieši 4 stundas (dzīslojums spārnos), bet zelta (mana Pūķa 33 diegs) diegs – 5 stundas un 40 minūtes (Pūķa zvīņas).Pēc visu dūrienu pabeigšanas vannoju savu Pūķīti, gludināju un man palika visgardākais – piešūt 3 krāsu pērlītes: baltas, zaļas un violetas. Pērlītes izrādījās ļoti nekvalitatīvas. Gan dažādas pēc lieluma, gan dažādas pēc formas. Tās bija apaļas un kantainas. Sameklēju savos krājumos identisku toņu pērlītes un piešuvu ar atbilstošas krāsas diegiem. Pērlīšu piešūšanai vajadzēja aptuveni 3 stundu laika. 

kh-kh… Jūsu uzmanībai mans Veiksmes Pūķis ir pabeigts!!! Šūts 3 gadus un 5 mēnešus. Kreisā darba puse un visa šūšanas procesa laikā nogrieztie galiņi.

Palicis tik ierāmēt 🙂

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš es radu ... šujot krustdūrienā | Birkas , , , , | Komentēt

Beidzamais gadalaiks – ziema

Izšūts ceturtais gadalaiks – ziema manā gadalaiku samplerī. Gana sniegains un auksts. Ar iemūžinātām manām meitenēm… Šajā brīdī gribās lakoniski teikt – mīlu! Gan gadalaiku, gan savus bērnus, gan pašu bildi, kas galā sanāca. 🙂Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš es radu ... šujot krustdūrienā, pārdomas un notikumi | Birkas , , , | 2 komentāri

kad mazāk ir vairāk – 1

Kad mazāk ir vairāk – teiciens, kas iegājies mūsu dzīvē, pie kura pierasts un kas vairs neizraisa nekādu līdzpārdzīvojumu. Tā ir ar visām lietām un parādībām mūsu dzīvēs. Ikdiena laupa mūsu jutīgumu pret daudzām lietām. Iespējams, pat vissvarīgākajām. Man ir četrdesmit gadi (ak, Dievs, es to pateicu skaļi…) un manā dzīvē viss ir OK. Tā, kā tam ir jābūt pēc priekšrakstiem – darbs, bērni, vīrs, sasniegts kkāds sociālais un materiālais statuss, bet… Es šaudos kā tāda molekula pati nezinu kā meklējumos. Jo nav pilnīga gandarījuma. Iespējams, ka pilnību sasniegt nemaz nav iespējams, tomēr es ticu, ka mana būtības laimīgākā daļa vēl nav skarta un atklāta. Cik sevi atceros, vienmēr esmu gribējusi būt tievāka. Pat būdama maza meitene, skatījos uz savām rokām un domāju, kāpēc man nav tievu pirkstiņu ar izceltiem kauliņiem? Bet mana mamma jau tad bija apaļīga un tā tas gāja tālāk. Tikai nesen sapratu, ka manas abas omītes bija tievas, patiesi maziņas un tievas, tētis bija stalts, bez alus vēderiņa. Tātad manos gēnos ir arī tievums. Cik interesanti, ka Tu pats nonāc pie tādiem secinājumiem un jūti, kā ceļās pašapziņa un uzlabojas garastāvoklis. Vēl pirms šīs pēdējās atskārsmes esmu veselu gadu izmisīgi mēģinājusi sākt samazināt svaru, pat esmu bloga melnrakstos saglabājusi dažus ierakstus (lai tad, kad būs sasniegts kaut neliels, bet rezultāts, to šeit atspoguļotu), bet viss beidzās pēc dažu nedēļu centības. Patiesais liekais svars nāca klāt ar katru bērnu (iepriekšējā neapmierinātība ar svaru vairāk bija koķetēšana ar sevi). Nepratu nosargāt vai gudri izbalansēt starp grūtniecībām un krūts barošanām, negulētām naktīm un sevis mierināšanu, ka no nākamās pirmdienas es saņemšos. Kādus gadus atpakaļ es samazināju savu svaru par 18kg (no 97 uz 79 kg), bet kkāda apstākļu maiņa un ieslīgšana pašapmierinātībā neļāva virzīties tālāk. Vēl trakāk – es zaudēju sasniegto rezultātu. Labā ziņa – atguvu tomēr mazāk nekā zaudēju. Kad svara atgūšanas process kļuva nekontrolējams, pie sevis nomurmināju – ne vairāk par 95. Un tā arī bija. Pie šī cipara apstājos. Pēdējā gada laikā svars samazinājies par aptuveni 3 kg. Tas arī viss. Var teikt – bezrakstura un bezgribas cilvēks. Bet par mani tā var teikt tikai tas, kas mani nepazīst. Protams, es lasu un klausos apkārt esošo informāciju, salieku kopā dažādus redzējumus, izdaru savus secinājumus. Pašlaik esmu aizprātuļojusies (un arī tam ticu), ka mans izskats ir manas izveidotās (fiziskās, emocionālās un garīgās) pasaules redzējums – daudz lieka un nevajadzīga. Tas sāka veidoties jau bērnībā. Atceros, man bija personīgo lietu skapītis ar 2 atveramām durtiņām. Bet to nedrīkstēja vērt vaļā. Jo atverot durtiņas – virsū gāzās visas manas bagātības – lelles, leļļu drēbes, spēles, grāmatas, kancelejas preces un dažādi papīri. Es glabāju VISU. Taupīju un nevienam neļāvu tuvoties savai bagātībai. Ja pamanīju, ka trūkst kaut mazākā nieka – skandalēju līdz spēka izsīkumam. Šodien domājot – tajā bardakā bija atsevišķās vērtības, bet pamatā tie visi bija krāmi. Tagad man arī ir pārāk daudz visa kā nevajadzīga. Pēdējā gada laikā vairs sevi par to nerāju un esmu sapratusi – man ir ļoti grūti šķirties no lietām. Nevaru tās atlaist. Bet ir pienācis laiks, es to jūtu. Un es to sāku. Ikdienā ieviesīšu tikai 2 jauninājumus – atbrīvoties no 10 lietām katru dienu un apzināta pirkumu veikšana. Lai sevi kontrolētu – atskaitīšos arī blogā reizi mēnesī vai nedaudz biežāk. Varbūt lasītājiem tas nebūs diez cik interesanti (un atsegs manas ne tik jaukās puses), taču tas man neļaus padoties (un  nez kādēļ es ticu, ka man izdosies, atšķirībā no tievēšanas maratona apraksta) un gada griezumā būs ļoti ļoti pārskatāmi. Kampaņveidīgi esmu jau vairākkārt sākusi ikdienā ieviest FlyLady principus (amerikāņu mājsaimnieces izgudrota un ieviesta kārtības uzturēšanas mājās sistēma). Bet šī sistēma īsti nav ieviesusies manā ikdienā. Kaut gan FL iesaka sākt tieši ar atbrīvošanos no liekām mantām (tikko to sapratu! jo līdz šim uzskatīju, ka mana situācija nav tik traka kā to rāda raidījumos par krājējiem). Vienalga, kas tā būs par sistēmu, man svarīgāk ir virzīties uz sevis sakārtošanu (pašlaik liekas, ka tas dos vēl kādu graudu manā laimes apcirknī) un sāku es ar fiziskās pasaules sakārtošanu. Atbrīvošos no liekā, lai dotu iespēju ienākt jaunajam, jo MAZĀK IR VAIRĀK!

Septembrī kampaņveidīgi jau dažas dienas iemēģināju atbrīvoties no liekā (sākotnēji, tie ir visīstākie krāmi). Tās bija 52 lietas. Par kuru aiziešanu no manas telpas un dzīves it nemaz neskumstu. Jāsāk ar mazumiņu. Pārtika un tās iepakojums šeit neietilpst (jāsaka gan, ka mēs nemēdzam mest ārā pārtiku). Padalīšos arī ar bildēm, lai uzskatāmāk.Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš pārdomas un notikumi | Birkas , , | 6 komentāri

Miķeļdienas tirdziņam

Pēdējos trīs gadus vairs nepiedalos gatavošanās darbos skolas Miķeļdienas tirdziņam. Meitenes pašas rosās. Šogad bija skaisti sazīmēti un uztaisīti magnēti no vasarā salasītiem Jūrkalnes akmentiņiem. Tirdziņā izpirka visus.Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš pārdomas un notikumi | Birkas , | Komentēt

Rudens zelts

Klāt laiks ar lietu un dzeltenām lapām. Gadalaiku samplerī arī augļi un ogas nogatavojušās. Dienas garums manāmi iet mazumā, saulīte aizvien zemāka un blāvāka. Ir rudens.Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš es radu ... šujot krustdūrienā | Birkas , , , , | Komentēt

Design Works # 2717, 22. līdz 29. krāsa

Vasaras laiks ir domāts izklaidēm. Visādām. Ar draugiem, ģimeni vai vienatnē. Pašas nepieciešamākās lietas līdzi un aiziet dzīvē, ju-hū! Rokdarbu pasaulē palēnināts ātrums. Arī blogā tikai pats minimums – kaut 1 ieraksts mēnesī… Šoreiz par ziemā padarīto. Par savu Veiksmes Pūķīti. Tik mīļu un skaistu. Bezgala skaistu, jo dzīvē es jau esmu sasniegusi priekšpēdējo posmu tā pabeigšanā, tik šeit ar ierakstiem kavējos.

Februārī izšuvu 22. toni = DMC Nr.224, kas man aizņēma tieši 1 stundu.Pēdējam rozā 23.tonim = DMC 223 patērēju 55 minūtes. Un saisti rozā spuriņas gatavas!Nākamā sērija ietver visu violeto toņu gammu. Visgaišāko 24.toni = DMC 211 šuvu 4 stundas un 6 minūtes un finišēju jau martā25.tonis = DMC 209, šuvās 3 stundas un 18 minūtes

Violetie toņi vienkārši klājās kā viegli otas triepieni un es tik turpināju ar 26.toni = DMC 208, šujot 1 stundu un 40 minūtes

Un visbeidzot pēdējais lillīgais tonis šajā darbā kā 27.krāsa = DMC 333 sašuvās 2 stundās un 6 minūtēsDiegu planšetē bija palikuši 2 pavisam tumši toņi 28. tonis = DMC 3799 un 29.tonis = DMC 310. Tos šuvu attiecīgi 2 un 12 minūtes. Tik dažus krustiņus un 3/4 krustiņus acīs un nāsīs. Ar šiem pēdējiem diegiem ziema bija pavadīta un sākās kalendārais pavasaris. Veiksmes Pūķis jau pilnīgi noteikti sāka izskatīties pēc priecīga Pūķa. Bet tas vēl nav noslēgums, jo turpinājums sekos…

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

 

Publicēts iekš es radu ... šujot krustdūrienā | Birkas , , , , | Komentēt

Vasarā!

Ir tik juki, ka pēc tveicīgas un karstas dienas pievakarē nolīst spirdzinošs lietutiņš… Zeme un augi veldzējas, prātu nomierina lietus lapu čaboņa. Ir Vasara!!! Esmu izšuvusi Vasaras motīvu Gadalaiku samplerā. Apbrīnojami, ka tik necilas detaļas kopā saveido bildi ar stāstu. Manu stāstu.

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Publicēts iekš es radu ... šujot krustdūrienā | Birkas , , | 1 komentārs