gadu iesāku ar adīšanu

Pirmā janvāra rīts manā apziņā sākās ar drudžainu dzijas pārkārtošanu. No gultas apakšas tā bija izvilkta jau kādus mēnešus atpakaļ un tika salikta aizdurvē uz šujmašīnas. Tieši acu augstumā, kā saka, lai visu laiku vizuāli redzu šo kaudzi ar kamoliem. Es pat īsti nezināju kas man ir, jo kastēs valdīja pilnīgs haoss pēc principa, kas ielien, to sabāž klāt pie esošā. Ilgi nevarēju pieiet klāt, vienkārši morāli jutos sakauta jau pirms šķirošanas sākuma. Vēlāk izrādījās, ka dzijas ir nevis 4 kastes, bet – 4 kastes, 2 auduma somas (Dormeo matraču iesaiņojums) un vēl astīte satilpināta vairākos maisiņos…. Ko ar to visu iesākt???? Dotajā brīdī nebiju (un joprojām neesmu) gatava kādam atdot pat ne mazāko dzijas galiņu. Pašai nekādu plānu uz adāmdarbiem nebija. Labi, ka man vismaz bija ideja par dziju sašķirošanu pēc to sastāva. Varbūt lietderīgāk būtu bijis sašķirot pa krāsām, taču es tā negribēju. Pavisam pavisam nedaudz mazu kamolīšu tomēr nokļuva atkritumu spainī, taču tas ir vispār nekas, salīdzinot ar, kas mani vēl sagaida attiecībā uz šo bagātību. Pēc vairāku stundu šķirošanas, tagad tas jau pēc kkā izskatijās – katra kaste parakstīta un uz sirds man kļuvis mierīgāk, jo es zinu kas man ir un kur tas atrodas.Pārcilājot katru kamolīti un ficīti visu laiku domāju – kur lai lieku lietā šos pavedienu kilometrus…. Es adīšu zeķes. Negribu ne jakas, ne džemperus. Vienkāršas, krāsainas zeķes. Tā paša 1.janvāra vakarā pirmās uzsāku un 9 dienās pabeidzu. Pa stundiņai, pa rindiņai, starp brokastīm un došanos uz darbu. Vecākā meita atņēma uzreiz pēc pabeigšanas, pat neļaujot kārtīgi ievilkt galiņus. Izmantoju 2 dzijas. Varavīksnainās dzijas atlikumi no dažus gadus atpakaļ adītam zeķēm, bet sārtā dzija ir saglabājusies vēl no manas bērnības. Tā ir dzija, ko mana Lietuvas vecmāmiņa savērpa un sakrāsoja no savu audzēto aitiņu vilnas. Dzija pie mammas krājumos ir saglabājusies  aptuveni 35 gadus, pēc tam atceļojusi pie manis… Un kā to kādam var atdot vai izmest? Protams, tai ir savādāka struktūra un noteikti arī sastāvā kaut kas pa šiem gadiem izmainījies. Rezultāts vienalga ir skaists un silts.Un šis rievotais sviķeļa raksts ir mans mīļākais. Ar to vienmēr izdodas ietrāpīt vajadzīgo zeķes platumu.

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥