Šoreiz par suni. Suni, kurš absolūti negaidīti, bet tanī pat laikā ļoti plānoti ir ienācis uz palikšanu mūsu dzīvēs. Kavaliera Kinga Čārlza spaniels, bleinheims. Vārdā Kevins. Man, kā īstenai kaķu mīlei, bija ļoti grūti piekrist šim lēmumam, bet galu galā pievienojos vairākumam. Ar noteikumu – šķirni izvēlēšos es. Man ir bail no suņiem (bija paniski bail, tagad tikai bail…), tāpēc noteikums par šķirni, līdz ar to suņa raksturu un izmēru bija jo ļoti no svara. Vēlējos lai tas ir mazs, kluss un ļoti, ļoti draudzīgs. Tāds atradās. Latvijā šī šķirne maksā pārāk dārgi. Tāpēc palīgā nāca draudzīgās ārzemju suņu audzētavas. Mūsu Kevins nāk no Polijas. Pie reizes sanāca arī jauks ģimenes ceļojums braucot viņam pakaļ. Tas bija vienreizējs pasākums, lai visu “dabūt gatavu”, bet kopā ar vīru esam īsta komanda, tāpēc par labo iznākumu es pat nešaubījos. Tieši 24. jūnijā mēs satikām savu sunīti un esam kopā jau 7 mēnešus, Kevinam ir 9 mēneši. Jau izaudzis, puika. Viņš ir lielisks, mīlīgs, nerūc, reti rej, padodas dresūrai, nav izvēlīgs ēšanā, viņu viss apmierina. Kā es viņam saku, kad sabužinu – Kevin, Tu esi tiiiiik labs, gudrs un mīļš, Tu esi īsts Mincītis!
6 mēnešu laikā Kevins izauga un mainījās ļoti strauji.
Iepazīstoties ar otro mājas mīlulīti – kāmīti Bizū.
Protams, kā tikko ieraudzīju kavalierīša izšūšanas shēmu, uzreiz izšuvu.
Tāds mums foršs sunītis tagad ir mājās!
Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥
manas neatkārtojamās dzīves piezīmes ... 
Ļoti interesants raksts, man arī pagāja vairāki gadi, kamēr nolēmu, ka vēlos suni. Šobrīd aktīvi braukājam ceļojumos, viņš ir kā mans labākais draugs.