kad mazāk ir vairāk – 2

Vesels mēnesis paskrējis dzenoties pēc izmetamām lietām pa visu māju. Nemaz tik grūti negāja. Mantu daudz un atbrīvošanās ceļš tik pašā sākumā. Kaut kur ap 12.dienu uz sekundi aizdomājos, ka var jau arī 1 dienu izlaist un tad nākamajā pastrādāt par divām. Bet es tomēr tā neizdarīju. Pārsvarā katru dienu atradās vairāk nekā 10 lietas un es to izmantoju, nekrāju uz nākotni (lai gan šī doma pavīdēja manā prātā). Izkrita man gan 2 dienas, kad neizmetu nevienu lietu, jo gluži vienkārši fiziski nebiju šajās dienās mājās. Kopumā par oktobra mēnesi izmetu/atbrīvojos/atdevu citiem 374 lietas. No jauna mājā iekļuva (tika nopirktas, uzdāvinātas vai atgrieztas) 76 (biju pārliecināta, ka pārdomāti pērkot, skaitlis būs daudz mazāks). Izmesto lietu noteikti bija vairāk, jo man ir arī sava lietu skaitīšanas sistēma. Piemēram, ja esmu nolēmusi atbrīvoties no kaudzes ar žurnāliem, tad šo kaudzi uzskatu par 1 lietu. Bet tikpat labi nākamajā dienā (vai pat tanī pašā) 1 lieta var būt arī 1 matu gumija. Kā jau iepriekš rakstīju – pārtikas iepakojumi neskaitās. Tāpat šeit neietilpst tikko izpakoti un uzreiz izmesti iepakojumi (piemēram, no zeķubiksēm vai zobu pastām utt.). Izmetamās lietas ir tās, kuras atradušās manās mājās kkur saliktas vai aizbāztas, vai nomestas, vai pamestas. Es uzskaitīju katru izmesto lieto nevis tādēļ, lai par to domātu vēlreiz un vēlreiz, bet gan lai būtu viegli uzskaitīt. Tas mani motivē. Katru dienu taisīju bildes. Sliktas un pavisam sliktas kvalitātes, citreiz pilnīgā tumsā. Man vienalga, jo uz doto brīdi es daru visu, lai tikai man pašai būtu interesanti un es nepametu iesākto. Lielākās lietas bija vecais, bet joprojām tehniski labā stāvoklī esošais TV, kuru neskatījāmies aptuveni gadu, bet tas bija ārkārtīgi smags (es to nevarēju izkustināt no vietas), tādēļ tā izmešana tika atlikta un atlikta. Otra lielā lieta – plaukts uz kura atradās izmestais TV. Tā pārcilājot lietas, es arī neviļus domāju (es pieķēru sevi vairākas reizes, ka domāju par lietu izmešanu arī braucot transportā un pirms aizmigšanas) par visu šo procesu – kāpēc tieši ES esmu apaugusi ar šīm lietām. 1) Tas varētu būt saistīts ar kaut kādām bailēm no nabadzības. Nezinu no kurienes tas manī, bet visu laiku likās  – ja mājās ir daudz lietu, tad tu esi bagāts. Visdrīzāk tās ir kkādas padomiskās domāšanas sekas. Kad mammām bija skapjos dvieļi ar visām cenām katram gadījumam uz priekšdienām – meitas pūram vai dāvanai, jo neko taču veikalā prātīgu nevarēja dabūt. Es saprotu, ka šodien ir citi laiki, viss ir nopērkams, materiālajā ziņā nekas vairs nav brīnums. Es cenšos pamazām pieņemt šo domu. Nekādas vardarbības pār sevi un savu prātu. 2) Ir lietas, kuras paturēju, lai kaut kad vēlāk uzlabotu, salīmētu, izlasītu, izmantotu (bez konkrēta mērķa). Šis vēlākais mirklis nepienāk praktiski nekad. Žurnāli, instrukcijas,krēmu kārbiņas krājas, apģērbi nepāršujās, zeķes nelāpās utt. Pamazām esmu sākusi esošās šīs kategorijas lietu pāršķirošanu un nekādu jaunu papildinājumu, NEKĀDU! 3) Man ir bijis grūti atteikt citam cilvēkam, kad kkas tiek piedāvāts no viņam nevajadzīgām lietām. Man bija kauns atteikt. Šajā mēnesī esmu atteikusies vairākas reizes, bet ļoti pēc tam sevī pārdzīvoju. Jāmācās pareizi atteikt, lai neaizvainotu cilvēku. 4) Braucot transportā ienāca prātā doma, ka dzīvoju mājā ar samērā skumju enerģētiku. Man ir daudz lietu, kuras neizmantoju vispār un ja šī lieta vienkārši kaut kur atrodas bez pielietojuma, tā noteikti ir skumīga, līdz ar to arī visa tās apkārtējā telpa ir skumīga. Tas sasaucas ar Marī Kondo skatījumu (viņas grāmata “Kārtības maģija”). 5) Pēc tās pašas M.Kondo sistēmas būtu nepieciešams šķirot lietas pa kategorijām un kamēr viena lietu kategorija nav izšķirota, pie nākamās neķerties. Es tā nevaru. Man uzreiz nolaižas rokas, ja iedomājos, ka vajag sašķirot visu, kas atrodas skapī. Bet ja es sev pasaku, ka 1 reizē varu izmest tikai 1 vai dažas vienas kategorijas lietas, tas nostrādā. Daži apģērba gabali, dažas lietas no vannas istabas, daži žurnāli, vēl kkas un lūk, 10 lietas ir salasītas. 6) Dažreiz par sevi pabrīnos – kā man varēja būt tas vai cits priekšmets. Es tiešām šajā mēnesī esmu atradusi lietas, kuras domāju, ka esmu jau izmetusi vai vēl labāk – neatceros, kad pie tādām esmu tikusi un pat nenojaušu, ka man tādas ir mājās. 7) Kaut kur izlasīju, ka tā ir necieņa pret sevi – nemīlamu lietu lietošana. Šī atziņa palīdz pieņemt ātrāku lēmumu lietas atstāšanā vai izmešanā. Es taču vēlos sevi cienīt. 8) Ir lietu kategorijas, kurām vēl netuvojos – fotogrāfijas, apsveikumu kartiņas (glabāju absolūti visas, īpaši, kuras dāvinājuši bērni, jo pārsvarā tās visas ir paštaisītas), mani pieraksti (to ir kaudzēm gan plānotājos, gan miljoniem atsevišķu lapiņu), arī tonnas ar grāmatām. Bet gan jau pienāks arī to laiks. 9) Ja ir grūti kaut ko sākt darīt, jāizmanto 5 sekunžu likums. Noskaiti no pieci līdz viens, piecelies un izdari. Tādējādi laužot savu ierasto dabu – nedarīt. 10) Ir jāiziet ārpus ierastās komforta zonas un izmēģina jaunas lietas, paradumus, risinājumu veidus. Iekustināt sastāvējušos enerģiju, jo pastāvēs, kas pārvērtīsies.

Nekādu jaunu atklājumu. Viss jau ir kkur lasīts, dzirdēts vai redzēts. Bet MAN tas ir pirmo reizi. Pašas saprasts, apjausts, izprātuļots vai atnācis atmiņā, izlaists caur sevi, sajusts šūnu līmenī. Soli pa solim. Mēneša garumā. Bez pašvardarbības.

Paldies, ka uzklausījāt! Kas ar svaru? Pagaidām nekādu izmaiņu. 

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥