kad mazāk ir vairāk – 1

Kad mazāk ir vairāk – teiciens, kas iegājies mūsu dzīvē, pie kura pierasts un kas vairs neizraisa nekādu līdzpārdzīvojumu. Tā ir ar visām lietām un parādībām mūsu dzīvēs. Ikdiena laupa mūsu jutīgumu pret daudzām lietām. Iespējams, pat vissvarīgākajām. Man ir četrdesmit gadi (ak, Dievs, es to pateicu skaļi…) un manā dzīvē viss ir OK. Tā, kā tam ir jābūt pēc priekšrakstiem – darbs, bērni, vīrs, sasniegts kkāds sociālais un materiālais statuss, bet… Es šaudos kā tāda molekula pati nezinu kā meklējumos. Jo nav pilnīga gandarījuma. Iespējams, ka pilnību sasniegt nemaz nav iespējams, tomēr es ticu, ka mana būtības laimīgākā daļa vēl nav skarta un atklāta. Cik sevi atceros, vienmēr esmu gribējusi būt tievāka. Pat būdama maza meitene, skatījos uz savām rokām un domāju, kāpēc man nav tievu pirkstiņu ar izceltiem kauliņiem? Bet mana mamma jau tad bija apaļīga un tā tas gāja tālāk. Tikai nesen sapratu, ka manas abas omītes bija tievas, patiesi maziņas un tievas, tētis bija stalts, bez alus vēderiņa. Tātad manos gēnos ir arī tievums. Cik interesanti, ka Tu pats nonāc pie tādiem secinājumiem un jūti, kā ceļās pašapziņa un uzlabojas garastāvoklis. Vēl pirms šīs pēdējās atskārsmes esmu veselu gadu izmisīgi mēģinājusi sākt samazināt svaru, pat esmu bloga melnrakstos saglabājusi dažus ierakstus (lai tad, kad būs sasniegts kaut neliels, bet rezultāts, to šeit atspoguļotu), bet viss beidzās pēc dažu nedēļu centības. Patiesais liekais svars nāca klāt ar katru bērnu (iepriekšējā neapmierinātība ar svaru vairāk bija koķetēšana ar sevi). Nepratu nosargāt vai gudri izbalansēt starp grūtniecībām un krūts barošanām, negulētām naktīm un sevis mierināšanu, ka no nākamās pirmdienas es saņemšos. Kādus gadus atpakaļ es samazināju savu svaru par 18kg (no 97 uz 79 kg), bet kkāda apstākļu maiņa un ieslīgšana pašapmierinātībā neļāva virzīties tālāk. Vēl trakāk – es zaudēju sasniegto rezultātu. Labā ziņa – atguvu tomēr mazāk nekā zaudēju. Kad svara atgūšanas process kļuva nekontrolējams, pie sevis nomurmināju – ne vairāk par 95. Un tā arī bija. Pie šī cipara apstājos. Pēdējā gada laikā svars samazinājies par aptuveni 3 kg. Tas arī viss. Var teikt – bezrakstura un bezgribas cilvēks. Bet par mani tā var teikt tikai tas, kas mani nepazīst. Protams, es lasu un klausos apkārt esošo informāciju, salieku kopā dažādus redzējumus, izdaru savus secinājumus. Pašlaik esmu aizprātuļojusies (un arī tam ticu), ka mans izskats ir manas izveidotās (fiziskās, emocionālās un garīgās) pasaules redzējums – daudz lieka un nevajadzīga. Tas sāka veidoties jau bērnībā. Atceros, man bija personīgo lietu skapītis ar 2 atveramām durtiņām. Bet to nedrīkstēja vērt vaļā. Jo atverot durtiņas – virsū gāzās visas manas bagātības – lelles, leļļu drēbes, spēles, grāmatas, kancelejas preces un dažādi papīri. Es glabāju VISU. Taupīju un nevienam neļāvu tuvoties savai bagātībai. Ja pamanīju, ka trūkst kaut mazākā nieka – skandalēju līdz spēka izsīkumam. Šodien domājot – tajā bardakā bija atsevišķās vērtības, bet pamatā tie visi bija krāmi. Tagad man arī ir pārāk daudz visa kā nevajadzīga. Pēdējā gada laikā vairs sevi par to nerāju un esmu sapratusi – man ir ļoti grūti šķirties no lietām. Nevaru tās atlaist. Bet ir pienācis laiks, es to jūtu. Un es to sāku. Ikdienā ieviesīšu tikai 2 jauninājumus – atbrīvoties no 10 lietām katru dienu un apzināta pirkumu veikšana. Lai sevi kontrolētu – atskaitīšos arī blogā reizi mēnesī vai nedaudz biežāk. Varbūt lasītājiem tas nebūs diez cik interesanti (un atsegs manas ne tik jaukās puses), taču tas man neļaus padoties (un  nez kādēļ es ticu, ka man izdosies, atšķirībā no tievēšanas maratona apraksta) un gada griezumā būs ļoti ļoti pārskatāmi. Kampaņveidīgi esmu jau vairākkārt sākusi ikdienā ieviest FlyLady principus (amerikāņu mājsaimnieces izgudrota un ieviesta kārtības uzturēšanas mājās sistēma). Bet šī sistēma īsti nav ieviesusies manā ikdienā. Kaut gan FL iesaka sākt tieši ar atbrīvošanos no liekām mantām (tikko to sapratu! jo līdz šim uzskatīju, ka mana situācija nav tik traka kā to rāda raidījumos par krājējiem). Vienalga, kas tā būs par sistēmu, man svarīgāk ir virzīties uz sevis sakārtošanu (pašlaik liekas, ka tas dos vēl kādu graudu manā laimes apcirknī) un sāku es ar fiziskās pasaules sakārtošanu. Atbrīvošos no liekā, lai dotu iespēju ienākt jaunajam, jo MAZĀK IR VAIRĀK!

Septembrī kampaņveidīgi jau dažas dienas iemēģināju atbrīvoties no liekā (sākotnēji, tie ir visīstākie krāmi). Tās bija 52 lietas. Par kuru aiziešanu no manas telpas un dzīves it nemaz neskumstu. Jāsāk ar mazumiņu. Pārtika un tās iepakojums šeit neietilpst (jāsaka gan, ka mēs nemēdzam mest ārā pārtiku). Padalīšos arī ar bildēm, lai uzskatāmāk.Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Šis ieraksts tika publicēts pārdomas un notikumi ar birkām , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

6 Responses to kad mazāk ir vairāk – 1

  1. Sandra saka:

    …cik viss līdzīgs un pazīstams…. gan par svaru, gan par dzīves jēgu un piepildījumu, gan par mantu izmešanu……man pat bērni ja kaut ko izmet, nosmej, piektā manta….. es izmetu piecas lietas, bet ne katru dienu… Vienreiz Elīnai sanāca “konflikts” 😀 ar tosteri un viņa to izmeta…. tad domājusi- teikt man vai ne… beigās nosmēja, tava piektā lieta, bet to izmetu es 😀
    Noteikti sekošu ierakstiem… es zinu, ka šie ierakstiem vajadzīga drosme…nospiest to pogu- publicēt 😉
    Lai izdodas….

    • agiistar saka:

      Paldies gan par sapratni, gan par atbalstu! Tā jau mēs katrs savā kaktiņā čubināmies klusiņām. Drosme vairāk bija vajadzīga otrajā dienā pēc ieraksta publicēšanas. Kad rakstīju, tad jutos samērā pārliecināta, bet nākamajā dienā gan domāju, ka esmu sastrādājusi pilnīgas muļķības, kam tik publiski tas vajadzīgs utt. Pat vairākas dienas nebija drosmes te ieskatīties… Tiešām, PALDIES Tev, ka ierakstījies (un dubultprieks, ka Tev tas izdevās, jo es vairs nekur nevaru atstāt savu komentāru, tik ieķeksēt, ka ieraksts patika…)

  2. Sandra saka:

    Ju-hū!!… man ir izdevās ierakstīt komentāru…

  3. Sandra saka:

    … tava ieraksta iespaidā izlasīšu grāmatu vēlreiz :))) http://cepumiungramatas.blogspot.com/2016/05/vienkarsibas-maksla-domenika-loro.html
    šis attiecas uz ieraksta otro daļu…

    .. bet vispār, vakar lasīju vienu blogu, kur autore saka, ka nu šis ieraksts ir īsta atzīšanās sajūtās utt… es lasu un neko tur nesaskatu.. neko… nu ok, mazliet…patiesībā sirds jau ir viņai pilna, bet kauns rakstīt, un tad un sanāk tādas vārsmas… tāpēc es “balsoju” :))) par atklātību un patiesumu, nevis par un ap tēmu… Tāpēc pārlasot tavu ierakstu šodien vēlreiz(pirmā ieraksta daļa), paldies par patiesumu…. arī es apdomāšu par šo tēmu savā blogā…. 😉 kopā drošāk…👏

    • agiistar saka:

      cik jauks blogs par grāmatām Tev ir. Un daudzas no tām ir zināmas un lasītas. Bet tieši “Vienkāršības māksla” nebija manīta. Bet ja par to patiesumu blogos… redzi, rakstīto tekstu var uztvert dažādi un tādēļ ļoti viegli pārprast… Es tagad nerunāju tieši par Tevis pieminēto gadījumu, bet vispārinu par rakstīto tekstu kā tādu. Un paldies, ja ar savu prātuļošanu un situāciju esmu bijusi noderīga 🙂

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s