mīlestība uz krustiņiem

Jau 8 gadus esmu kā traka pēc krustiņiem. Aizraušanās ar izšūšanu krustdūrienā manā dzīvē ienāca strauji – kādā ziemas naktī sapratu, ka gribu šūt krustdūrienā. No tā brīža retas bijušas tās dienas, kad nav iešūts kaut krustiņš. Bet man tā bija liela mīkla – no kurienes šī neprāta mīlestība (nebaidīšos skaļi teikt). Šūt gribās tiiiiik ļoti, ka fiziski slikti paliek, ja to nevar izdarīt. Sajusts adatiņu pirkstos, dzirdēt diegu velkamies caur audumu… Krustiņšuvējas mani sapratīs. Esmu atradusi savas Lietuvas omes krustdūrienā(!) izsūtu sedziņu. Neskatoties uz to, ka sedziņai varētu būt kādi 55gadi, tā ir saglabājusies ļoti labi. Izrādās, ka šī prasme bija visu laiku manī snaudusi un mīlestība uz krustiņiem nāk no omes Annas. Viņa bija vienkārša lietuviešu zemniece un mēs tikāmies reti. Es atceros viņu kā vecu sirmu lauku sieviņu, kas izaudzinājusi 5 bērnus. Arī manu tēti. Tagad es zinu, ka Anna ir blakus katru dienu manā ikdienā. Caur krustiņiem. Un noteikti kādos citos man vēl nezināmos veidos. Paldies Anna!001-001002-002

 

Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥

Advertisements
Šis ieraksts tika publicēts dāvanas, pārdomas un notikumi ar birkām , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s