Kādu laiku (jau vairākus gadus) mani neatstāj doma, ka vajag kaut kur izlietot vecos dziju krājumus. Meklēju idejas i-netā, šur un tur… Bet kaut kā nekas īsti neuzrunā. Un kamoli turpina krāt putekļus. Bet tad ieraudzīju kaut kur jauku nelielu tamborētu tepiķīti popkorna rakstā. Man savajadzējās uzreiz, jo ļoti gribējās iemēģināt tamborēt šo musturu. Cik ātri es iedegos, tik ātri atsilu – popkorna raksta tamborēšana izrādījās samērā monotona un fiziski grūta, jo ātri sāka sāpēt rokas no nemitīgas bumbuļu taisīšanas. Turklāt man nesanāca veidot regulāru kvadrātu. 
Tīri teorētiski sapratu, ka kādā vietā bumbuļu par daudz un tas liek mest krokas. Taču man nebija ne mazākās vēlēšanās kaut ko ārdīt un pārtaisīt. Atliku šo nodarbi pilnīgi nezinot ko ar to iesākt tālāk. Un tad kādu dienu no jauna ieraudzīju skumjo tabureti istabas stūrī.
Reiz jau tā uz ātro bija pārtaisīta un savā dziļākajā būtībā izskatījās vēl skumjāka.
Tā nebūtu tik skumja, ja tiktu pie jaunas micītes. Viss atrisinājās pats no sevis. Lēnu garu atsāku turpināt tamborēt pa 10-20 bumbuļiem vienā reizē (rezultātā ar šo kopumā es nodarbojos visu pagājušo gadu). gar ārējo uztamborātā kvadrāta maliņu savēru gumiju. Tā ļoti labi savelk stūrus un pavelk malas
un ta-da-da-da-dāāāāāāāāa 
Lai jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥
manas neatkārtojamās dzīves piezīmes ... 