Анна Каренина


Tolstoj_L.N.__Anna_Karenina._Roman_v_vosmi_chastyah._V_dvuh_knigah._Kniga_1._Cha

Анна Каренина

Толстой Лев Николаевич

Mans prieks. Mana paveiktā apņemšanās. Sižets visiem ir zināms un tūkstošiem reižu apspriests, iztirzāts un veidots par ikonu mākslā, literatūrā, teātrī. Izdzirdot tikai grāmatas nosaukumu vien, visi zin par ko ir stāsts un kādai jābūt attieksmei pret to. Pat ja darbs nav lasīts, tas ir daudzas reizes ekranizēts. Par laimi, pirms lasīšanas es vēl nebiju redzējusi nevienu filmas versiju.  Man nebija no kā ietekmēties un tādēļ vēl jo vairāk bija iespēja izveidot pašai savu sajūtu par šo darbu.

Grāmatu iesāku lasīt 2reizes, jo man sākotnēja ideja, ka lasīšu to paralēli citām grāmatām, izgāzās uzreiz. Lasīt svešā valodā, ja neesi radis, ir 2x ilgāk un ja savu minimālo brīvo laiku jādala ar citiem darbiem, ko noteikti gribas izdarīt, tad laika lasīšanai priekš otrās grāmatas (jo pirmā ir kāda cita vieglāka satura grāmata) praktiski nav. Vārdsakot – gāja ļoti lēni un paņemot grāmatu rokās nespēju atcerēties kur beidzu, nemaz nerunājot par to, kas notika 2lapas iepriekš. Tā nu es vienā brīdī noskaņojos tikai uz šo grāmatu (kurai patiesībā ir 8 daļas 2 grāmatās). Lasīju vienmēr un visur. Tā bija manā somā un pie gultas, apvākota ar brūniem ādas vāciņiem kā to dara mūsu mammas (interesanti, vai mūsdienās vēl ir cilvēki, kas apvāko grāmatas, ko lasa? vilcienos esmu sastapusi tikai 1 tādu cilvēku). Un lieta aizgāja. Godīgi jāsaka, ka bija dažas vietas, kuras vienkārši vēlējos pāršķirt dažas lapas uz priekšu un tā arī izdarīju 1pašu reizīti, kad aizgāja runa par vēlēšanu politiku (jā, grāmatā arī tiek stāstīts par velēšanām, par lauksaimniecību, par uzdzīvi, par ticību, ticības lietam un kā pie tā nonāk). Stāsts risinās vairākos atsevišķos sižetos un nemaz neteiktu, ka Anna un viņas dzīve un iekšējā pasaule šeit ir atklāta visvairāk (sižeti par Annas brāļa ģimeni, brāļa sievu, viņas māsām, Konstantīnu Levinu). Pat gribētu teikt – kā viens no daudziem stāstiem, lai gan grāmatai dots nosaukums ar viņas vārdu, kā it kā galvenajai varonei. Man bija liels pārsteigums, kad uzzināju, ka Lev_Tolstoj__Anna_Karenina._Roman_v_vosmi_chastyah._V_dvuh_knigah._Kniga_2._Chasviņai piedzima vēl viens bērns, kaut kā biju to palaidusi garām. Tā kā gaidīju ko vairāk no šīs grāmatas. Es neteikšu, ka esmu vīlusies un nevaru pateikt, kas tieši man pietrūka. Varbūt es vienkārši nespēju saprast līdz galam šīs sievietes rīcību… Kā var atstāt savu bērnu kaisles un ārprāta mīlas dēļ. Nu nezinu, man ir paveicies, ka nezinu, kas ir dzīvot ar nemīlamu un vīru un nerast tam izeju. Lai gan vairāk, šķiet, tas bija viņas galvā, ne dzīvē. Un sastapt tādu aizraušanos, kas “jumtu rauj nost”… Vairāk pārdomu, ne secinājumu. Tikai vienu es zinu skaidri – pēc tādas Annas rīcības (pametot vīru un bērnu), nekāda normāla dzīve tāpat vairs nebūtu iespējama un beigas, kādas nu tās bija,  bija vienkārši neizbēgamas. Protams, var analizēt laiku, kurā viņa dzīvoja, sabiedrisko iekārtu un ārējos apstākļus, bet priekš manis tas ir vairāk stāsts par sievietes iekšējo sajūtu un viņas cīņu ar kārdinājumu. 

Mani 2 lielākie ieguvumi no šīs grāmatas izlasīšanas – *) tagad zinu visīstāko Ļeva Tostoja stastījumu par Annu Kareņinu; *) īstā, klasiskā krievu valoda ir brīnišķīga, skanīga, pārbagāta un es to patiesi cienu 🙂

Advertisements
Šis ieraksts tika publicēts pārdomas un notikumi ar birkām . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s