Rapsody in blue

Pavasaris nāk ar gaišām krāsām, labām domām un padarītiem darbiem. Tā taču ir, vai ne? It kā visi atmostas no ilga miega, pāriet darbošanās pasivitāte un sākas rosība. Arī es esmu pārziemojusi, sāku purināt savu skapju, atvilkņu un kārbu saturu, stādu sarakstus un sāku rīkoties. Nav jau tā, ka no janvāra neko neesmu darījusi, taču, kkā klusi un lēnītiņām. Esmu pabeigusi savus 3(!) iesāktos izšūšanas darbus (viena no tām ir Pūka mērlenta 🙂 ), nedaudz, patiešām, pavisam nedaudz adījusi un tamborējusi. Bet nekas nav līdz galam noformēts, līdz ar to nav pilnīgas pabeigtības sajūtas, arī šeit nav atrādīts nekas no tā. Bet būs, noteikti būs.

Toties līdz ar pirmajām pavasara dienām esmu ierāmējusi gandrīz 4 gadus atpakaļ izšūto The Gouvernuer Rapsody in blue. Dāvana mammai uz apaļu jubileju, kuru sāku šūt ļoti laicīgi, 2,5gadus iepriekš, lai paspētu laikā. Arī šeit biju par to rakstījusi. Laikā pabeidzu šūt, taču… nevarēju ierāmēt. Nezinu kā izskaidrot to sajūtu, kad iekšā tukšums un tu nekādi nevari saprast ko ar to iesākt un kā aizpildīt. Protams, es varēju ļoti tehniski aiznest uz rāmētavu un palūgt lai kko piemeklē, taču tas nebūtu vajadzīgais. Uz bildes pabeigšanas brīdi, es neredzēju un nejutu tai turpinājumu. (Varbūt mani atturēja arī ģimenē bieži dzirdamās negatīvās replikas par izšūšanu krustdūrienā, jo pārsvarā visi uzskata to par bezmērķīgi zaudētu laiku. Tikai pēc rudenī ierāmētā laulības solījuma šie izteikumi nedaudz pieklusuši, vīrs kādu ilgāku laiku pavisam klusē par šo tēmu, bet uz manu dz.d. uzdāvināja izšūšanas komplektu ar pūķa attēlu.) Pagājušās ziemas miegs atjaunoja manus spēkus un domas attiecībā uz šo ziedu. IR. Beidzot IR. Es ātri ātri ierāmēju un uzdāvināju mammai. Protams, protams, ka viņai ļoti ļoti patika un bilde jau pielikta pie sienas priecē acis un silda sirdi 🙂Thea Gouverneur Rapsody in Blue, 16 White Aida Zweigard, DMC diegi 2 kārtās, izšuvuma daļa 24×38 cm, pati bilde ar rāmi 41×55 cm, muzeja stikls, rāmēts mākslas salonā Lāčplēša iela 2a, Rīga.