par grāmatām

Kopš pēdējā grāmatu ierakstā sūdzējos, ka neiet man ar grāmatu izvēli, viss ir krasi mainījies. Esmu izlasījusi līdz galam pilnīgi visas iesāktās grāmatas un man tās ir patikušas.

300x0_cover Šarlotes Linkas “Māsu nams” varētu nosaukt par dāmu romānu – romantisks, smeldzīgs, nedaudz saldskābs, ar laimīgām beigām, kas atrisina visas gadiem krātās pārestības. Darbība lielākoties risinās Anglijas laukos – tas mani aizrāva dubultā (nezinu kas man ir ar to Angliju, bet tās priekšā es kļūstu ieintriģēta, ieinteresēta, man tā patīk un uzrunā ). Iesaku grāmatu mierīgai palasīšanai.

XXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXX

Šogad kopā ar bērniem nolēmu piedalīties “Vecāku žūrijā”, lai nemeklētu grāmatas lasīšanai vienatnē un saprastu kādas tad mūsdienās tiek lasītas un atzītas par daudzmazlabām.

Ezoia_elegance

Mjūriela Barberī ” Eža elegance” ir īsta franču garā ieturēta lasāmliteratūra – atturīga, bet ar savu šarmu. Bija vietas, kas likās kā prātojuma murgu savārstījums (tie, lielākoties, bija pusaudzes iekšējie monologi), bet bija arī vietas, kuras mierīgi varētu gabaliem mācīties no galvas, jo bija lieliski. Visu laiku nepameta tāda īpatnēja, tikko jaušama viegluma sajūta, ka tūlīt tūlīt viss atrisināsies, bet kā? Jo es risinājumu nesaskatīju, bet tas bija. Absolūti negaidīts. Beigas ir skumjas, bet tā jau, laikam, piederas labai franču grāmatai. Man ļoti patika. Lasot grāmatu es pirmo reizi aizdomājos par to, cik liela nozīme ir tulkotāja ieguldītajam darbam. Tas savu valodu pārzināšanas prasmēs būtu liekams vienā līmenī ar autoru. Tāpat man bija liels atklājums par durvju sardzēm kā tādām – nebiju aizdomājusies, ka viņas tajās telpās arī mūsdienās visu laiku dzīvo uz vietas. Jā, tā patiešām esot līdz pat šai dienai (to man apliecināja Agnese, pie kuras bijām ciemos pagāšgad).  Sanāk, kas esot Francijā, katru dienu vairākas reizes satiekot konsjeržs pie izejas durvīm, es viņu sveicināju viņas pašas mājās… Un tiešām, kad viņa gatavoja ēst – smaržoja visa kāpņu telpa…bet vēl gadu atpakļ es par to pat neaizdomājos, gāju garām no rīta, vakara, pa dienu, viņa tur bija, tāpat skatījās TV (to sapratu pēc raustīgās zilganās gaismas atblāzmas loga aizkaros), pie viņas nāca draugi. Tā, laikam, ar mums notiek visu laiku, mēs dzīvojam, darāmies un domājam, ka zinām lietu dabu un kārtību, taču tā izrādās tomēr ir cita, daudz vienkāršāka un loģiskāka. Kaut kāda tā kā nedaudz déjà vu sajūta.

P.S. tikko palasīju atsauksmes par grāmatu citos blogos – nedaudz sakaunējos, jo mans grāmatu vērtējums ir samērā primitīvs, vairāk uz pašas sajūtām, ne grāmatas satura, valodas analīzi vērsts 🙂 Esmu lasītājs parastais ne uz kādām zinātniskām apcerēm nepretendēju, tomēr studiju gadi Kultūras akadēmijā ir veidojuši manī zināmu gaumi un grāmatu lasīšanas izpratni.

XXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXX

rhSandro Veronēzi ” Rāmais haoss” – otra no izlasītajām “Vecāku žūrijas” grāmatām. Dotajā brīdī esmu ietekmējusies no tikko izlasītās recenzijas…. No sevis varu teikt viennozīmīgi – man patika grāmata, lai gan reizēm bija sajūta, ka prātuļojumu ir tik daudz un tie nekad nebeigsies, tiešo runu maz, burti sīki, grāmata solīda biezuma. Bet notika kkāda burvība – katru vārdu gribējās izlasīt, lapas pāršķirt nebija vēlmes, lai gan nekādas jaunas atklāsmes tajās aprakstītas nebija. Bet patika visi tie spriedelējumi, gribētu teikt ka tā ir vairāk tāda apceres grāmata. Bija dažas vietas, kas izraisīja manī skaļu smieklu vētru – nācās vīram skaidrot situāciju, kāpēc tik aizrautīgi smejos, bet visu grāmatas fonu tāpat nevar izstāstīt. Pieļauju, to, kuriem patīk šāda veida grāmatas, varētu būt samērā pamaz.

XXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXX

ezera_annija

Trešā “Vecāku žūrijas” grāmata – Kitija Krauzere “Ezera Annija”. Pasaka, kas pasaka, ar laimīgām beigām. Man nav skaidrs kādēļ šādu grāmatu bija jāiekļauj tieši vecāku žūrijas sadaļā. To varēja attiecināt uz bērnu attiecīgiem vecumiem, vecākiem, kas gaidīja kkādu ieteikumu lasīt vērtai grāmatai (kā šo pasākumu uztvēru es), bija vilšanās. 

Pārējās 2 ieteiktās žūrijas grāmatas vecākiem saturēja moderno dzeju – nē, paldies, es to nevēlos lasīt.

XXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXX

kakaunpavasaris

Andruss Kivirehks “Kaka un pavasaris” bija iekļauta “Bērnu žūrijas” vienā no sadaļām. Jau iepriekš biju dzirdējusi par šādas grāmatas eksistenci un mammu izteikumiem par to, ka grāmatā ir runa tieši par to, kas pieminēts tās nosaukumā. Nolēmu, ka tomēr izlasīšu arī pati, jo citu spriedumu ir citu domas un iespaidi, bet es vēlos piedzīvot savējos. Nu ko, grāmata kopumā ir brīnišķīga (tāpat kā parējās šī autora grāmatas), asprātīga un sirsnīga, pat vietām patriotiska, vienīgais mulsinoši  atgrūdošais moments ir pats grāmatas nosaukums un pirmais stāsts, kurā izklāstīts sižets tieši par to, kas ir grāmatas nosaukumā. Žēl, ļoti žēl, jo pirmo stāstu varēja arī neiekļaut vai nomainīt kakas tēlu uz jebkuru citu priekšmetu un tam nebūtu nekādas nozīmes. Bet tad jau nebūtu tik lielas jezgas ap to visu… Esmu tomēr par lielāku ēstētiku mūsdienu pasaulē, vēl jo vairāk, ja tas attiecas uz bērniem (cilvēkiem, kuru psihe un pasaules uztvere vēl tikai veidojas).

XXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXX

tuunvins

Pema Spēra ” Tu & Viņš”. Pilnīgs eksperiments, šāda veida literatūru uzskatīju par seklu un lasīšanai nekādā gadījumā nederīgu. Bet nekad nesaki nekad. Pienāca diena, kad paķēru pirmo plaktā esošo grāmatu, lai kkā pavadītu laiku vilcienā. Grāmata manā plauktā bija nonākusi sen atpakaļ par žurnāla “Santa” abonēšanu. Aizlasījos. Līdz galam. Grāmatas otrā daļa (īsākā, tajā aprakstītas tipiskas vīriešu domas un uzvedība attiecība uz dažam dzīves jomām) izrādījās diezgan interesantas. Nezinu gan vai vēl kko tādu lasīšu, taču tagad saprotu, ka viss ir iespējams. 🙂

XXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXX

Pašlaik no jauna esmu sākusi lasīt Ļeva Tolstoja “Annu Krēņinu” oriģinālvalodā. Esmu sapratusi, ka nevaru šo grāmatu lasīt paralēli citām, jo 1) lasīšana iet lēnāk ne tikai dēļ tā, ka uzmanība tiek sadalīta 2 grāmatām, bet arī tieši dēļ tā, ka krievu valodā tomēr lasās lēnāk, jo nav ieraduma uz kirilicu, 2) ļoti lēnā procesa dēļ neveidojas secīga stāsta sižets un zūd visa brīnišķīgā Tolstoja valodas un stāstījuma atklāsme. Bet es tieši dēļ šīs noskaņas lasu krieviski, ne jau dēļ notikumu apraksta, jo sižetu zinu. Kamēr šo grāmatu neizlasīšu, neko jaunu neiesākšu.

XXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXX

Visiem tiem, kas ir tikuši līdz ieraksta beigām – novēlu gaišu un rezultatīvu darbošanos. Lai jums un mīļajiem viss ir LABI!!!! 

Advertisements
Šis ieraksts tika publicēts pārdomas un notikumi ar birkām . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

2 Responses to par grāmatām

  1. Rita saka:

    Manu ierakstu varētu uzlūkot kā divu Bērnu žūrijas Vecāku žūrijas locekļu sarunu…
    “Māsu namu” lasīju jau pasen, un mani arī tā aizrāva. Ar šo sākās mans Linkas grāmatu periods.
    “Eža elegance” bija kaut kas tik smalks, tiešām viegls un bija cerība uz gaišu un pozitīvu risinājumu, gaišs jau tas bija, bet vietu ar nelaimes gadījumu ar sardzi es pārlasīju vairākas reizes, lai noticētu, vai tiešām tā notika, kāpēc. Bija interesanti pabūt arī Parīzē un uzzināt par franču dzīves situācijām.
    “Rāmais haoss” tiešām bija rāmais haoss, jo grāmatas stāstījums bija it kā rāms, vienlaicīgi varoņa domu plūdums bija pietiekoši haotisks kā jau mūsu domas un vēl visi notikumi, kas satrauca varoni, kaut gan viņš domāja, ka viņš nemaz nav satraucies šajā situācijā, kad visi gaida no viņa citādu reakciju. Bet risinājums pienāca, viņš sevi atrada šajā situācijā. Pagrūti bija lasīt šī haotiskuma dēļ, pat biju nolikusi pavisam malā, bet tomēr izlasīju, jo bija vilkme no šīs grāmatas puses.
    Pārējās neesmu lasījusi, bet “Kaku un pavasari” gan gribētu, par tām pozitīvajām atsauksmēm, un piekrītu tev, ka nosaukums varēja tāds nebūt, jo pietiek jau, ka tās kakas pavasarī parādās visā “krāšņumā”(un jā, it kā to tur nebūtu arī citos gadalaikos). Sava veida publicitātei, intrigai tas nosaukums jau derēja. Bet negribu ar to arī teikt, ka jāraksta tikai par puķītēm un rozītēm, bet es arī esmu par estētiku.

  2. Sančita saka:

    Es tiku līdz ieraksta beigām:) No vecāku žūrijas grāmatām izlasīju tikai divas – Ezera Anniju, par kuru esmu līdzīgās domās, un Lorenas Oliveras “Pirms es krītu” (neskatoties uz gana daudzām grāmatām un filmām ar šādu sižetu,viena diena vairākās versijās, man patika).
    Tagad skatos uz plakātu un saprotu, ka esmu izlasījusi 5 grāmatas no 5+ sadaļas, trīs no 9+ un divas no 11+, laikam ar steigu jāķeras pie pieaugušo grāmatām:))

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s