manām saimniecēm

Esmu laimīgi pabeigusi priekšautus savām mazajām saimniecēm. Laimīgi, jo neesmu nekāda smalkā šuvēja, ja dzīve piespiež, tad protu tik nošūt taisni. Taču šis bija cits gadījums. Viss iesākās kādā pavasara dienā, kad mazā meita teica – gribu izšūt. Viņai tad bija 5,5 gadi. Skaidrs, ka vajadzēja kko ļoti ļoti vienkāršu, jo es šaubījos vai viņa vispār sapratīs shēmas nolasīšanas būtību, jo sēdēt blakus, kamēr viņa izšuj, man nav laika. Sarunājām, ka iesākumam, lai izšuj savu vārdu. Iedevu ar roku zīmētu vārdu shēmu uz rūtiņu lapas un, lai būtu nedaudz interesantāk, 2 dažādus melanžētus DMC diegus. Līdz rudenim bērns tika ar uzdevumu galā un man bija jāapsola, ka es izdomāšu, kur šo viņas pirmo šūšanas “šedevru” noformēšu. Drīz pēc tam, kopīgi kko gatavojot, konstatējām, ka meitenēm nav priekšautu… nu ja, tātad vajag priekšautus un mazās meitas priekšautam būs atšķirības zīme – viņas vārds. Tā nu es sagādāju audumu ar puķēm (kā meitas vēlējās), pārmeklēju netu, lai atrastu pamācības vienkārša (!) bērna priekšauta šūšanai. Iedvesmojos šeit, šeit, šeit, šeit un noteikti pa starpai vēl kkur. Lielākā aizķeršanās bija ar priekšauta apakšējo stūru atšūšanu (gribējās sievišķīgāk un tādēļ izgriezu apaļus, taču tāda stūra atšūšanai tomēr vajadzīgas lielākas šūšanas iemaņas). Darīju ko mācēju un no visas sirds. Par pamatu ņēmu ideju par priekšauta šūšanu no dvieļa (tātad no vienkārša taisnstūra), kur augšējie stūri tiek nolocīti trijstūrī un atšūti tunelītī, caur kuru tiek izvērta apsienamā bante, uz muguras sakrustota un sasieta priekšā. Ļoti ērti, ka lentas kakla daļa līdz ar to regulējas vajadzīgajā garumā, nekas papildus nav jāsien. Tā nu man sanāca.

Lai jums jauks vakars!!! 🙂