8 dienas Francijā. 5.diena

5.diena, svētdiena. Laiciņš tāds pats kā vakar un aizvakar – īsti nekāds. Paldies, ka dienas gaismā lietus pārstāja, bet pa nakti lija gan. To es labi zinu, jo Agneses mazie kā juta, ka mammai agri jābrauc prom, visu nakti negulēja un raudāja uz maiņām. Turklāt es sapratu, ka papildus sāpošajam kaklam (kakls sāpēja visas dienas, ko bijām Francijā), man sāk sāpēt labā auss… Man bija visādas zāles līdzi, bet ausu pilienu nebija gan 😦 Šī bija pēdējā un vienīgā diena, kad varējām doties uz Disnejlendu. Un mēs devāmies. Sākumā ar tramvaju līdz Disnejlendas vilciena A līnijas pieturai La Defense, pārsēdāmies vilcienā un aiziet cauri visai pilsētai pa pazemi, tad jau izbraucām virszemē. Ar vilcienu jābrauc aptuveni 1h.

Mēs braucam divstāvu vilciena 2.stāvā, ievērojiet, ka debesis vēl pelēkas, bet kokā un uz mājas sienas tā kā saule iespīd…

Esot galā, priecājāmies par spožo sauli, tik spožu, ka tai pretī nostāties nebija iespējams 🙂 (līdz ar to, arī bildes tādas kā kompromisa varianti). No vilciena pieturas Atrakciju parku atrast bija ļoti viegli, varēja orientēties gan pēc norādēm, gan arī visi atbraukušie gāja tikai vienā virzienā, gan arī pašas parka būves ar varoņiem bija tik tuvu pieturai, ka drīzāk mūs veda bērni, ne mēs viņus. Pirms ieejas parkā, pērkot biļeti, tiek pārbaudīts apģērbs un somas saturs, turpinājumā bija parks ar strūklakām (kas darbojās!) un skaistām puķudobēm un tikai tad ir ieeja ar kasēm un turniketiem.

Ietve izflīzēta šādi. Domājams, ka tie ir lielāko ziedotāju vārdi

Kases

Par ieeju parkā mēs samaksājām 222 EUR (mums bija 20% atlaide, uzrādot nopirktās 5dienu braukšanas biļetes) – 1diena, 2 parki (Atrakciju parks un Volta Disneja studijas parks, kur tiek parādīts, kā notiek filmēšana utt.). Lai arī mēs bijā pirms pl.12.00, tomēr līdz pašam vakaram tik nedaudz spējām aptvert un izdzīvot Atrakciju parku, līdz Filmēšanas parkam nemaz netikām. Par to, protams, žēl. Tādēļ, ja grib izdzīvoties pa īsto, jāņem viesnīca tepat parka tuvumā un biļetes jāpērk uzreiz uz vairākām dienām, lai var pilnīgi visu izbaudīt. Un izbaudīt gribās, aj, kā gribās!!!!! Es neesmu liels trakulību un piedzīvojumu fans, bet šeit kkas mani uzrunāja un aizrāva, nu dikti aizrāva! 🙂

Laukums aiz ieejas. Meitenes rāda, kā viņām patīk (pagaidām bez īpaša entuziasma)

Tās mājiņas pirmajos stāvos ir pilnas ar veikaliem, tad jau mēreni pāriet ēstuvēs 🙂 veikalos pilns ar Disneja atribūtiem, suvenīriem, mīkstām mantā. Mēs vienojamies, ka sākumā apskatīsim un tad katrs izdomāsim, ko gribās sev visvairāk no redzētā. 

Pielaikojam “galvas rotas” 

Galvenā iela, kas ved uz Princese pili un galveno laukumu. Pa ielu noteiktos laikos brauc arī tramvajiņš un notiek multfilmu varoņu parādes, bet “negadījāmies pa ceļam” ne vieniem, ne otriem.

Galvenais laukums, saule ir spoža, karsta un iznīcinoša…

Attālumi starp atrakcijām ir milzīgi, skatoties ar aci, ir neiespējami orientēties, pilnīgi noteikti – bez kartes neiztikt (paldies, ka to iedeva pie ieejas). 

Pa labi no šī laukuma ir brīvdabas skatuve un mēs pat paguvām redzēt un dzirdēt dažas beigu dziesmas, ko izdziedāja daudzie multfilmu varoņi (cilvēki pārģērbušies maskās). Pēc izrādes devāmies vēl nedaudz pa labi, kur sākās Atklājumu zeme. Vīrs jau brauca šurp ar domu, ka viņam noteikti ir jāizmēģina brauciens Kosmiskajā kalnā (Space Mountain), ieeja no 132cm, mazo meitu uzreiz “izbrāķēja”, mēs abas devāmies uz blakus esošajiem maziem lidmašīnu karuselīšiem (Orbitron), kas lido uz apli, lidojuma beigās nedaudz sašķiebjas un dubulto savu ātrumu. No malas likās smieklīgi – ko visi tur var spiegt, bet lidojot, man pašai sagribējās, lai šis paātrinājums ilgāk nebeidzas. Jāsaka, ka ļaužu biezokņi ir uz visām atrakcijām un sanāk diezgan nogurt stāvot rindā.

Rindas fragments uz Space Mountain 

Atsauksmes par lidojumu uz Mēnesi no vīra un lielās meitas bija neizsīkstoši komentāri par sajūtām, sirds pukstiem, pārsteigumiem utt. Mēs sapratām, ka esam šeit jau gandrīz 2h, taču tā arī neesam sapratuši, ko darīt tālāk, kādā virzienā doties… Pāris malki vēsa ūdens un tika nolemts, ka jādodas Piedzīvojumu zemes virzienā, jo kartē atradām atrakciju, kas nav gluži bēbīšiem, bet tomēr vecuma un auguma ierobežojumu nebūs. 

Tālāk gājām uz Karību jūras pirātu atrakciju (Pirates of the Carribean) – brauciens ar laivu pa pazemes cietumiem, vērojot pirātu cīņas un sarausto mantu kalnus. Mums paveicās, jo laivā sēdējām pirmajā solā un viss, kas notika, bija ļoti labi pārredzams. Ūdens šļakatas nāca mums virsū un padarīja viegli slapjus 🙂 Braucot no kalna lejā, likās, ka ietrieksimies ūdenī ar galvu. Mazā meita ne reizi vien taisīja acis ar rokām ciet, bet iznākusi ārā teica, ka esot bijis SUPER.

Pirms ieejas pazemē…

nedaudz no pazemes brauciena (lielākā daļa bilžu sanāca dikti neglītas, jo bildēts kustībā un tumsā…)

Kopā tika nolemts, ka Piedzīvojumu zemē ir būts gana, meitenes ļoti gribēja uz kādiem vēl karuseļiem, ne tikai pirātus redzēt, tad nu gājām uz blakus esošo Atklājumu zemi (Discoveryland). Šķiet, tā ir visrāmākā parka daļa, jo šeit var mierīgi pārvietoties ar bērniem no vienas atrakcijas uz citu un nav nekādu vecuma, auguma vai citu ierobežojumu.

Izbraucām ar Lancelota Karuseli 

Tad izbraucām ar Trakā Cepurnieka tējas tasītēm (Mad Hatter’s Tea Cups)

Tālāk devāmies uz Mickey māju, lai it kā viņu sastaptu (meitenes ļoti gribēja)…

Pa visu māju bija milzīga zāle, kurā līkloču rindā stāvēja cilvēki ar lielākiem un mazākiem bērniem. Zāles galā bija milzīgs ekrāns, kur rādija Disneja multfilmas. Mēs iestājāmies rindā… Šī rinda ievilkās uz 40min. … bērni piekusuši, mēs arī, jo visu laiku uz kājām, bet pārņēma arī azarts un interese – kas būs rindas galā??? Un tad tas bija – vairāki koridori – mājas darbinieki, kas kko saka franču valodā, tu, kā nepraša smaidi, un aiz pēdējām durvīm bija Mickey varonis, apmēram manā augumā, apkampās ar bērniem un piedāvāja nobildēties…………… es domāju, ka tanī brīdī kādu piežmiegšu. Ieelpoju, izelpoju, paņēmu svītrkodu kartiņu no fotgrāfa un mēs devāmies uz izeju. Pie izejas, ja bija vēlēsanās, varējām šīs bildes izprintēt ar Mickey parakstu, ievietot īpašā rāmīti utt., par atsevišķu, īpašu samaksu, protams. Sviests! Tad vēlreiz ieelpoju, izelpoju, izsūtīju savus, pacietību zaudējušos, ceļabiedrus ārā uz soliņa un stājos jaunā rindā. Rinda ievilkās uz minūtēm 20. Bet tagad toties katrai meitenei par piemiņu ir bilde ar Mickey un viņa parakstu. Lūk!

Nervus nomierinot, nolēmām, ka tāpat visu nepagūsim, tad vismaz izdzīvosim ar prieku to, ko vēl varam pagūt. Tādēļ mazs atpūtas mirklis ar kruasānu, kafiju un cukurvati

Vai ievērojāt, ka saule ir ar mums visu dienu? Liekas, mēs to bijām pelnījuši 🙂

Pēc pauzes devāmies Mežonīgo Rietumu (Frontierland) iekarošanas virzienā. Dikti jau nu gribējām izbraukt ar mežonīgo vilcieniņu (Big Thunder Mountain), taču šai atrakcijai iepriekš bija jāizņem bezmaksas biļetes automātos. Lai paspētu izvizināt visus gribētājus, automātus slēdza jau 16.30 (ja pareizi atceros), bet atrakcija turpināja darboties līdz tumsai. Dikti žēl, ka mēs tur netikām, mazā meita arī būt ielaista, jo auguma ierobežojums ir 102cm. Nu neko. Tas bija tieši tas laiks, ko nīkām tanī trakajā Mickey mājā – grrrrrrr.

Zinājām, ka šeit arī kkur kursē kuģis – ātri vajadzēja steigt uz to. Attālumi šeit patiešām kā dzīvē – tik ej un ej, cerībā, ka pareizais virziens. Mums paveicās, jo aiz pagrieziena ieraudzījām ūdeni un brīnišķīgu baltu Molly Brown

Blakus esošie izteicās kaut ko par pēdējo iespēju. Es nezinu vai mēs vispār vēl viens ar otru runātu, ja nepaspētu arī uz pēdējo kuģi… Taču paspējām 🙂 Un tas tiešām bija kuģīša pēdējais brauciens todien.

Esam jau uz kuģa, fonā Lielais Pērkona kalns (Big Thunder Mountain), tas pats, kuram pa pazemi un daļēji arī virszemi brauc mūsu neizbrauktais vilcieniņš (var redzēt sliedes).

Skati uz “krasta dzīvi” no kuģa

Pārrunājot brauciena iespaidus, iekļuvām gājēju pūlī, kas mūs aizveda uz Spoku māju (Phantom Manor). Tajā brīdī bija pilnīgi skaidrs, ka otrs parks, kas veltīts filmu radīšanai, tuvākajā laikā slēgsies un mums vienkārši jābaude še pat viss, ko varam paspēt. Man tā kā bija bažas par mazo meitu, bet viņa, apņēmības pilna, apgalvoja, ka nenobīsies, jo saprot, ka tās ir tikai lellītes, kas ķēmosies… Sāka krēslot, visu apkārtējo stāvi kļuva noslēpumaini… mums dikti gribējās vēl izjust vienu baisu spoku  stāstu. Devāmies Mājā. Iepriekš, kā jau visur, izstāvot garu garo rindu. (Cik labi, ka tagad jau skaitījās ziemas sezona, jo vasarā te noteikti varētu vienkārši nobeigties). Un tad arī mēs iekļuvām istabā, kurai pie griestiem rādijās ķēmi, sienas sāka augt un mēs, attiecībā pret tām, kļuvām maziņi maziņi (pašalik man liekas, ka mēs tomēr nobraucām pazemē, bet tajā brīdī likās, ka kļustam mazi.). Atvērās durvis un bija jāiet pa gaiteni, kur visādas neglītas bildes. Tad sēdāmies melnos vagoniņos pa 2 un devāmies braucienā. Man patika, metās zosāda, bet bija forši – gaitenis ar balto dāmu, kas parādijās un pazuda, zārki, kurus lauž vaļā ģindeni, runājošas baltas bumbas, raudošas baltas līgavas, kas spogulī redz savu skeleta atspulgu, tad vagoniņus sagrieza ar sāniem, skats bija pret spoguļiem, kur varēja sevi redzēt ar visu vagoniņu un uz vagoniņa (sanāk, ka braucējiem virs galvām) gulēja fosforizēti skeleti. Mana mazā turējās braši, trakākajos brīžos aizvēra acis un aizspieda ausis. Jā, var teikt, ka šī atrakcija bija viņas vecumam nedaudz neatbilstoša. Vecākā meita brauca kopā ar vīru un bija sajūsmā. Kad izgājām no Spoku mājas, ārā bija praktiski tumšs, ejot garām krūmiem, visi (ne tikai mēs) atskatījās 😀

Pēc 10 dienām svinēs Halloween, šeit tas tika atgādināts ik uz soļa

 Lēnām atgriezāmies Galvenajā laukumā

Cilvēku mazāk nekļuva, ja neteiktu, ka vairāk. Pulkstenis jau bija tuvu 20.00, Parks slēdzās 21.00, kā katru vakaru ar lāzer, uguns un ūdens šovu, salūtu, skaisto mūziku. Nedaudz svārstijāmies, bet nolēmām palikt. Ieturējāmies, kā solīts, katrs sev izvēlējās veikalos piemiņas lietu un Šovs varēja sākties 🙂

Kaut ko teikt par šo piedzīvoto izrādi, nozīmētu nepateikt neko. Mēs noteikti nenožēlojām, ka gaidījām tik ilgi, bijām pa dienu piekusuši, meitenes jau paspēja samiegoties, toties izrāde bija EKSELENTA!!! Tā atsvēra visu bargo ieejas maksu. Tajā brīdī es vienkārši biju laimīga, jo mani bērni skatījās pasaku un sauca varoņus (pašas bija pārsteigtas, ka atpazina praktiski visus), kas piedalījās šovā. Pārņēma nedaudz svētku sajūta, patiesi. Var jau būt, ka kāds tagad ciniski pasmaida – lētā jeņķu kultūra, lai, man tas ir vienalga, jo šis mirklis bija skaists 🙂

Pēc šova beigām mēs ātri devāmies ārā no pilsētas, jo pulkstenis jau bija pāri 21.30 un mums nebija ne jausmas cikos atiet pēdējais A līnijas vilciens.

Vēl naksnīgā Disneyland pilsēta – attā, attā, atttāaaaaaaaaaaa!!!

Diezgan veikli nonācām vilcienu stacijā un izrādijās, ka vilcini kursē vēl ļoti ilgi, mums bija jāuzgaida kādas 10-15 min., perons pildijās ar cilvēkiem. Kad pienāca vilciens, tas bija daudz īsāks, nekā gaidītāju rinda uz perona, mēs bijām apstājušies nepareizi un vilciena pēdējais vagons pabrauca mums garām. Nācās skriet pakaļ vilcienam un iestūķēt bērnus un pašiem kkā piezemēties uz 1 kājas. Tā mēs braucām 1h. Uz pašām beigām jau dabūjām apsēsties, apsēdušās meitenes momentāli iemiga. Pulkstenis tuvojās 23.00 (pēc LV laika 24.00 un jāsaka, ka manas meitenes parasti jau pēc 21.00 parasti guļ…). Šādus brīžus atceros no savas bērnības, kad saldi iemigušu, tevi modina un saka, ka būs vēl jāiet… bēeee, bet manas meitenes bija malacītes un pāreju uz tramvaju, braucienu ar tramvaju un gājienu līdz mājām izturēja braši un bez čīkstēšanas.

Atnākuši mājās bijām laimīgi. vai atceraties, ka no rīta man sāpēja auss? Tā turpināja īdēt arī pa dienu, te aizkrita, te atkrita vaļā, man atlika tikai turēt īkšķus, lai viss pāriet, jo rītā mūs gaida Eifelis 🙂

Advertisements
Šis ieraksts tika publicēts pārdomas un notikumi ar birkām , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

2 Responses to 8 dienas Francijā. 5.diena

  1. Ieva saka:

    Super!
    Vai 6. dienas apraksts rīt būs? :)) Ar šo es vēl un vēlreiz izdzīvoju savus Parīzes piedzīvojumus. Jāiet lūkot, vai nav kāda lēta biļetīte turp parādījusies… 😀

    • agiistar saka:

      Nē, Ievu, 6.dienas apraksts rītā vēl nebūs. Mājās dikti lēns nets palicis. Vienas dienas apraksta izveidošanai nepieciešamas vismaz 8h, kamēr ielādējas 5.dieas bildes, sestdiena pagalam 😦 Bet es centīšos Tevi iepriecināt pēc iespējas ātrāk 🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s