8 dienas Francijā. 2.diena

2.dienā mūs iepriecināja brīnišķīgais skats aiz loga (un apmākušās lietainas debesis). Vakara tumsā šis un tas bija nojaušams, taču dienas gaisma padara visu daudz saprotamāku. Izrādijās, mūsu draugi nedzīvo Parīzē, gan piepilsētā Puteaux (mūsu proporcijās kā Rīgas Centrs un Pārdaugava), no netālu esošās metro stacijas varēja redzēt Triumfa arku. Kur tieši ir pilsētas robeža – uz aci pateikt pateikt nevarēja, bet debeskrāpji ir jau pilnīgi noteikti Parīze. Aiz dzīvokļa loga bija redzama piepilsētas Mērijas ēka ar strūklaku. Starp citu, šī bija viena no retajām strūklakām, kuru darbojās.

 Un šādi izskatījās mūsu māja (tālumā fonā sarkanā ķieģeļu).

Pēc brokastīm nesteidzīgā pastaigā devāmies tuvākās metro stacijas virzienā Esplanade da la Defence.

Ar draudzenes palīdzību nopirkām biļetes 5 dienām, kas der visiem transportiem (metro, tramvajam, RER vilcieniem un SNCF vilcieniem) un ietver visas 5braukšanas zonas (tas mums noderētu braucieniem uz Versaļu un Disnejlendu, kas ir nost no centra). Par 2 pieaugušo un 2bērnu biļetēm samaksājām 160.20 EUR. Man likās smieklīgi, ka uz šīm magnetizētajām biļetēm derīguma termiņu pašiem bija jāuzraksta ar pildspalvu, bet tas nebija vienīgais, kas man likās jocīgi.

Un tad jau visiem iemācīties reizē iziet caur turniketiem – meitenēm sākumā bija mulsums, bet ar kādu trešo reizi jau pierada. Nolaišanās pazemē un pirmais brauciens ar metro līdz Triumfa arkai. Ar vīru jau bijām braukuši metro arī iepriekš, meitenēm šis brauciens nekādas īpašas izjūtas neizraisīja – braucam un braucam. Tā kā Sēna Parīzei cauri lokās šurpu turpu un metro līnijas šķērso upi bieži, tad ir vietas, kur metro iznāk virszemē un šķērso upi pa tiltu kopā ar automašīnām. Citās pieturās ir jābūt uzmanīgiem, jo perons nesaiet kopā ar metro vilciena grīdu, veidojas caurums un kāpjot ārā, kāda mazākā kājele tur tiešām varētu arī iesprūst. Bet durvis atrodas ļoti patīkamā tuvumā vienas no otrām (kādi 2,5m, t.i. 4 soliņi un jau nākamās durvis). Ir modernizētās metro līnijas (kā mūsējā 1.metro līnija) un ir arī senākās. Modernizētajās ir slēgtie peroni, kur uz sliedēm nemaz nav iespējams nokļūt. Pienāk metro vilciens un šajā slēgtajā plastikāta sienā atveras durvis, kas precīzi sakrīt ar metro vilciena durvīm, senākajās līnijās ir perons, sliedes ar lielu padziļinājumu un metro durvis jāatver pašiem, durvju rokturi paraujot uz augšu. Virs katrām durvīm uzzīmēta konkrētās metro līnijas katre ar pieturām, modernizētajās līnijās pie pieturu nosaukumiem ir lampiņas, kas izdziest, tiklīdz esam šai pieturai pabraukuši garām. Viss ir tik saprotami, ka pat bērni tur nevarētu apmaldīties. Pieturu nosaukumi tiek arī saukti, taču es noteikti neko no tā visa nesaprastu, jo jaunu informāciju uztveru un spēju orientēties tikai no redzētā, ne dzirdētā. Piektajā pieturā mums bija jāizkāpj un jāseko norādēm, kas pašas aizved Triumfa Arkas pakājē (mūsu apskatāmo vietu saraksta 7.punkts).

Šarla de Golla jeb Zvaigznes laukumu apgājām visu pa perimetru, lai izjustu simetriju. Es jau nevaru mierīgi paiet garām kam tādam, kas man asociējās tikai un vienīgi ar manu Francijas Agnesi vēl no studiju laikiem Kultūras Akadēmijā, kad abas kopā bastojām no lekcijām un gājām skatīties Palladiumā “Nožēlojamos”. Un tanī laikā nevienai pat prātā nenāca, ka dzīvē viss sagrozīsies tieši tā.

Un šeit jau nesteidzīgā pasteiga pa Elizejas lauku avēniju (saraksta 8.punkts). Iepozēšana pie telefoniem.

 

 

 

Dažu paskaršu iegāde.

 

 

 

 

 

 

Iepozēšana pie dažiem modes namiem.

 

 

 

Arī pie neFrancijas zīmoliem 🙂

 

 

 

 

Velorikšas.

 

 

 

 

Divstāvīgs tūristu apskates autobuss.

 

Pāri krustojumam sākas Elizejas lauku parki.Mēs nogriezām pa labi, jo šeit bija sastopamas Lielā un Mazā pils, kas ir mākslas muzeji un tur līdz pat šodienai tiek rīkotas mūsdienīgās mākslas izstādes (viena izstāde tika atklāta tieši 18.10. un apmeklētāju pūļi bija gana lieli) un Aleksandra III tilts (greznākais no visiem tiltiem pāri Sēnai).

Lielā Pils (Grand Palais)

Ieeja Mazajā pilī (Petit Palais)

Aleksandra III tilts

Lejā Sēnas ūdeņu un turpat kuģīša piestātne (izdarāmo lietu sarkata 2.punkts).

Batobus Paris ģimenes biļete braucieniem pa Sēnu derīga līdz tekošās dienas pl.19.00, vienalga cikos pirkta, 1dienai maksā 35EUR (2bērni, 2pieaugušie). Maršrutā 8 pieturas, vari kāpt ārā jebkurā pieturā un atgriezties uz kuģa, lai brauktu tālāk neskaitāmas reizes. Kuģīši kursē ik pēc 25min. (vasarā ik pēc 20min. un līdz pat pl.21.30), ir iespējams iegādāties biļetes arī uz 2 vai 5dienām, vai pat uz 1gadu.

Kuģītis patīkami plašs un gaišs, pārsvarā viss zem stikla pārklājuma un brīdī, kad sāka gāzt lietus, mēs bijām laimīgi, ka esam zem jumta

vēl nelīst…

 

 

 

 

 

lietus gāž aumaļām

 

 

 

 

aiz lāsotā stikla paliek Orsē muzejs

Un šeit nu ir tas mazulītis, ko zin gandrīz katrs šīs planētas iedzīvotājs – Eifeļa tornis. Tik drūms, auksts, viscaur no metāla un man likās – pavisam vientuļš.

Kad mūsu kuģītis tuvojās Sitē salai, es visiem pieteicu, ka neskatoties uz laikapstākļiem, mēs kāpsim ārā pie Parīzes Dievmātes katedrāles jebkurā gadījumā (mūsu saraksta 5.punkts). Un lietus pierima.

 

 

 

 

 

patiesībā šeit aiz katras norādes ir vesels stāsts un apskates vietas ne vienai vien stundai… mēs šoreiz izvēlējāmies tikai pašu pēdējo…

parasts ierindas suvenīru veikals, kādi Parīzē nepārspīlējot ir uz katra soļa

Rinda, lai iekļūtu Dievnamā

Varēja arī uzbraukt augšā, lai apskatītu apkārtni, bet mēs to neizdarījām. Vēlāk draudzene teica, ka šeit paverās, viņasprāt, visskaistākā Parīzes panorāma. Nākošreiz zināsim. Gar malām bija tādi kā stikla kabineti, kur apmeklētājus pieņēma arī Svētie Tēvi. Bija norādes, ka ir iespējamas sarunas ne tikai franču, bet arī citās valodās.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atgriezāmies uz kuģīša, lai pabeigtu apskates apli un atgrieztos sākumpunktā.  Atkal sāka līt un tik vien var redzēt no Luvras muzeja.

 

 

 

 

 

 

Jau krēsloja un turpināja līņāt, bērni kļuva pavisam nepacietīgi, čīkstīgi un noguruši. Jā, bija pienācis laiks, lai dotos mājup, jo priekšā mums vēl bija daudz brīnišķīgu dienu, sajūtu un piedzīvojumu.

Šis ieraksts tika publicēts pārdomas un notikumi ar birkām , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s