Nu tad, sveiki, pēc ilgāka klusuma brīža 🙂 Bija tāds nerunājamais/nerādāmais iestājies, ka pašai pat nedaudz jocīgi palika. Ceru, ka klusuma brīdis ir garām, bet pa to laiku man ir iekrājušies daži pabeigti darbi. Pats interesantākais – esmu “iekritusi” tamborēšanā – gribas vēl un vēl un sāta sajūta neiestājas. Biju jau aizmirsusi, ka arī tamborējot var ko smuku saveidot. Tā kā mūsmājās plosās 2.piegājiena vējbakas, tad mani tamborējumi virzās uz priekšu manāmos tempos.
Kā pa jokam, kā nopietni 03.2012 uzsāku tamborēt sev pončo no dzijas, ko biju pirkusi rudenī zeķēm, bet nepatika man zeķes no šīs dzijas – izārdīju. Pilnīgi neorientējos cik tad dzijas vajadzēs, lai pabeigtu apmetni. Vajadzēja daudz, 2 reizes nācās dziju piepirkt. Labi, ka visa nebija izpirkta un labi, ka dziju veikalos strādā “savi” cilvēki 🙂
Dzīvē krāsas ir daudz košākas un sulīgākas neka bildē. Nezinu vai ikdienā tādu valkāšu, bet man ir pilnīgi skaidrs, ka šis apmetnis ir kā radīts Līgo vakaram un Jāņu svinēšanai.
manas neatkārtojamās dzīves piezīmes ... 
Jāņos būs pa skaisto, un krāsas nu tieši kā āboliņam.
paldies! Jā, krāsas dzīvē tiešām kā āboliņam 😉