Šī soma ir mans pats pats pirmais mēģinājums šūt krustdūrienā. Mācijos vēl pamatskolā. Mums bija ne visai motivējoša mājturības skolotāja, kas izšūšanu krustdūrienā nepasniedza vispār vai arī šī tehnika nebija programmā. Bet es nekad iepriekš nebiju neko tādu darījusi un dikti gribējās izmēģināt. Motīvu izdomāju pati vai arī kādā Burdā noskatīju, to vairs neatceros. Šuvu uz kkādas neiedomājami ārprātīgas kvalitātes kanvas ar smalkiem vilnas diegiem – murgs. Kanva ļurīga, lai gan izmantoju apaļo rāmīti, diegi neslīdēja un reizēm pārtrūka. Visu vasaru šuvu, metu miskastē, tad vilku ārā un atkal šuvu. Šī muļļāšanās man nosita visu vēlēšanos nodarboties ar šūšanu krustdūrienā uz 14(!) gadiem. Somai pati izdomāju piegriezni un sašuvu no veciem džinsiem. Iekšā ir oderīte ar visu kabatiņu 🙂 Nē, nu skolā, protams, neviens jau nenoticēja, ka tā ir manis pašas taisīta soma.
Soma ir “dzīva” vēl līdz šai baltai dienai – reizēm es vai bērni to izmantojam 🙂
manas neatkārtojamās dzīves piezīmes ... 