Šodien pabeidzu janvārī iesāktu šalli. Ļoti gribējās iemēģināt leģendāros ceitas vilnīšus. Vēl jo vairāk, Hela ar savu piemēru deva pamudinājumu ķerties pie lietas. Rezultatā … man tapa tieši tāda pati šalle kā Helai, lai gan nebiju domājusi, ka rezultats būs tik ļoti līdzīgs… pat samulsu. Un tas nekas, ka ziema jau galā, būs nākošziem, ko pucēties 😀
Adīju no Ogres pusvilnas dikti dikti tieva pavediena (nav neko biezāks par 10 numura šujamo diegu) ar 3,5 mm adāmadatām. Ļoti interesanta adīšanas pieredze! 🙂
skaista šallīte. Es arī esmu Ceitas vilnīšu upuris – dikti skaists un pateicīgs rakstiņš 🙂
Paldies! 🙂 Jā, rakstiņš tiešām ir vienkārši adāms, bet sanāk grezns un Ceita tik jauki to ir apspēlējusi, ka gribas izmēģināt pašai, vai ne? 🙂