viņš nāk… viņš kaut kur noteikti nāk. Viņš tuvojas! PAVASARIS. Maziem solīšiem. Tik maziem, ka to it nemaz nevar pamanīt, tik nojaust kaut kur dziļi dziļi sirdī. Izejot šodien ārā un redzot savā puķudobē milzīgos sniega kalnos pāri galvai, mazliet tā kā sašaubījos par savas nojausmas pareizību. Bet nē, viss ir pareizi – tur lejā – dziļāk zemē, visas saknītes un rāpulīši redz savus pēdējos ziemas sapnīšus un tad nāks mūs priecēt 🙂
Es sāku tos gaidīt jau tagad!
Es arī sirdī jau gaidu un jūtu pavasari! Mmmm… iedomājoties pilnīgi atceros tā smaržu! Drīz jau sagaidīsim! 🙂